Aizmirstais talants

46.Nodaļa.

"Un ko man darīt?" Iejautājos noplātot rokas tā, lai pievērstu visu uzmanību.

"Jeb ko, tikai neizej no mājas." Keins atbildēja iekāpjot vienā no melnajiem Ford mustang Shelby. Viņi visi taisījās doties pēc mana brāļa un vēl pie tam bez manis. Es labrāt tai k**cei smadzenes izšķaidītu pret viņas pašas mašīnu.

"Cik izsmeļoši... " Nikni noteicu un pamanījusi garāžā ienākam Maiklu piegāju pie viņa.

"Tu vari papētīt mana tēva kolekciju." Keins vēl iesaucās no mašīnas pirms iedarbināja motoru.

"Džaspers ar Rēčelu drīz būs klāt." Maikls teica uzliekot man roku uz pleca.

"Ta taču zini, ka man nevajag auklītes vai ne?" Ar niknuma pieskaņu jautāju, jo es tiešām gribēju  braukt viņiem līdzi.

"Es zinu, bet tā man būs mierīgāks prāts." Viņš noteica un noņēmis man roku no pleca sāka iet uz mašīnas pusi. Es viņam sekoju un, ja godīgi, man bija bail par viņu.

"Un kā ar tevi?" Jautāju, kad viņš atvēra mašīnas durvis. Un grasījās kāpt jau iekšā.

"Ar mani viss būs kārtībā." Viņš ,apgriezies pret mani, teica.

"Bet apsoli, ka būsi uzmanīgs. Es gribu tevi vēl redzēt vienā gabalā."Klusi teicu ielūkojoties viņa acīs.

"Apsolu." Viņš noteica skatoties manās acīs. Viņš uzlicis roku uz mana vaiga, mani maigi noskūpstīja un pēc tam ierāva apskāvienā.  Atstutējusi savu galvu pret viņa krūtīm, es ieelpoju viņa smaržu.

"Džaspers ar Rēčelu atbrauca." Viņš nočukstēja manos matos. Es atrāvusies no viņa palūkojos uz pagalma stāvlauguma, kur bija iebraukucis pelēks Dodge chelenger, un uz mūsu pusi nāca Rēčela un Džaspers. 

"Klau, Medison." Maikls čukstus ierunājās. Man liekot atkal pavērst skatienu pret viņu. Viņa acis bija vērstas tieši uz manējām

"Ar mani viss būs labi un es apsolu, ka būšu uzmanīgs. Tev nav par mani jāuztraucas."  Viņš nenolaižot skatienu turpināja.

"Es vienkārši nevēlos pazaudēt vēlvienu sev svarīgu cilvēku." Es atbildēju, redzot kā viņas sejas izteiksme nomaiņas. Tā bija saprotoša, taču ar sīku šoka pieskaņu, pavisam nedaudz. Viņš jau grasījās, kaut ko atbildēt, taču Rēčela skaļi izdauca manu vardu un pieskrēja pie manis, ieraudama mani apskāvienā.

"Ak dievs, Medisona. Man Džaspers izstāstīja, kas notika. Man tik ļoti žēl." Viņa man pie auss klusi teica. Viņa mani atlaida un arī Džaspers mani apskāva.

Es vēroju kā Maikla mašīna izbrauc no mājas pagalma un pazūd tālumā, pēc tam mēs iegājām mājā.

"Es zināju." Rēčela man ausī iečukstēja.

"Zināji ko?" Es atčukstēju, kamēr Džaspers sēdēja otrā dīvāna malā ar konsoli rokā, un izskatijās tik aizņemts ar spēlītes spēlēšanu, ka pat nepamanītu asteroīdu, kas sagrautu šo māju.

"Par tevi un Maiklu, jūs reali arī iepriekš labi izskatināties kopā." Viņa atbildēja izliekoties, ka ir ieinteresēta spēles gaitā.

"Kā tu uzzināji?" Saraujot uzacis jautāju, jo neatceros, ka kaut ko tadu būtu viņai teikusi, lai gan vajadzēja.

"Es redzēju jūs toreiz, kad palikām vasarnīcā un vēl šis rīts. Jā es zinu,pati jūtos kā stalkeris" Viņa atbildēja un beigās vēl iesmējās.

"Pag pag jūs esat kopā?" Džordans pēkšņi iejaucās. Mēs ar Rēčelu reizē pakriezām galvu pret viņu.

"Ko? Es ļoti labi dzirdēju, ko jūs čukstat." Viņš noplātot rokas iesaucās.

"Kopš vakardienas vakara." Klusi atbildēju un novērsos no viņiem abiem.

"Viņš beidzot ir atradis normālu meiteni." Viņš domīgi noteica pieversdamies spēlei. Iestājās klusums, līdz es piecēlos no savas vietas un aizgāju līdz virtuvei, pēc ūdens. Atradusi glāzi, ieleju tajā ūdeni un padzeros no tās.  Ir pagājusi tikai pustsunda un es jau nenormāli stresoju. Man vienkārši ir bail, ka notiks, kas slikts ar cilvēkiem, kuri mani pat lāgā nepazīst, taču palīdz man. Es pat vārdos nevaru pateikt to, cik pateicīga viņiem esmu.

Es tikai tagad esmu sapratusi, cik patiesībā ļoti man ir svarīgi cilvēki man blakus, jo kas gan es būtu bez viņiem? Laikam, ka pilnībā nekas.

Izdzērusi no glāzes pēdējo ūdens malku devos atpakaļ, taču sadzirdēju kā durvis atveras, tapēc pa taisno devos uz durvju pusi. Redzot kā durvis attaisās, es biju pilnībā pārliecināta, ka viņi ir atpakaļ, bet, kad tur paradijās vīri melnās maskās un ieročiem, verstiem pret mani, es sapratu, ka esmu kļūdījusies.