Aizmirstais talants

24.Nodaļa.

Es stāvēju pie skolas ieejas pagriezusies pret skolu, man blakus stāvēja Reja, kas cītīgi vēroja skolas stāvlaukumu. Mēs gaidijām Loganu, lai pēc tam sagaidītu mašīnu. Es nezinu, kurš atvedīs mašīnu, jo visu nokārtoja Logans. 
Mēs ar Reju klusējot stāvējām jau labu laiku, un es jau sāku apsvert domu piezvanīt Loganam.

"Opā.... Aventadors atbrauca." Reja pēkšņi ierunājās. Es izsekoju viņas skatienam, līdz dzeltanajai mašīnai, kas iebrauca skolas stāvietā un tad noparkojās. Mani māca ziņkāre par to, kurš tieši atveda mašīnu. Mašīnas motors apklusa un durvis atvērās.
Ieraugot pazīstamo seju pasmaidīju.
Viņš neaizslēdzot mašīnu nāca uz skolas pusi. Es pat nepamanīju, ka man blakus parādās Logans.

Maikls pie nāca pie mums, sasveicinājies ar Loganu viņš pienāca pie manis.

"Sveika." Viņš mani apskāva un es protams apslāvu viņu pretī.

"Mums jaaprunājās." Viņš iečukstēja man ausī, liekot man notrīsēt. Un nu man smadzenēs šaudījās jautājums par ko.
Mēs iepazīstinājām Maiklu ar Reju un pēc tam mēs nolēmām tikties vecajā lidostā pēc divām stundām. Takā Reja aizbrauca ar Aventadoru un Logans arī pēc mirkļa aizbrauca, mēs ar Maiklu palikām vieni.

"Braucam pie tevis?" Maikls iejautājās, kad mēs piegājām pie manas mašīnas.

"Labi." Atbildēju un sāku braukt uz mājām. Šodien tāpatās neviena nebūs mājās, jo Harija ir jāpiegādā svarīga paciņa, bet mamma šodien aizbrauca ar savu jauno draudzeni uz kaut kādu vasarnīcu, uz pāris dienām.

Es noparkoju savu mašīnu garāžā, un protams mēs no tās izskāpām.

"Tās visas pieder Harijam?" Maikls pārsteikti jautāja, kad ieraudzīja mašīnas.

"Jā." Atbildēju.

"Viņam laika baigi labi sokas ar savu biznesu." Viņš domīgi novilka, taču tas izklausijās arī mazliet pēc pārmetuma, kas lika man domāt, ka viņš zin, ar ko nodarbojas mans brālis.  Mēs iegājām mājā un es ātri izskrēju uz savu istabu, lai pēc tam dotos uz virtuvi un paēstu.

"Par ko gribēju runāt?" Ieejot virtuvē jautāju Maiklam.

"Par Tobijasa māsu." Viņš atbildēja raugoties manī. Es apsēdos krēslā, pretī viņam un paņēmu cepumu.

"Un kas ir ar viņu?" Jautāju cerot, ka nekas nopietns nav noticis.

"Viņa aizbēga no bāreņu nama, un tagad dzīvo pie manis mājā, kur dzīvo arī Čarlijs." Viņš atbildēja un smagi nopūtās.

"Bet viņa taču nevar dzīvot tur mūžīgi."Iesaucos,laikam mazliet par skaļu, jo Maikls uzmeta uz mani skatienu.

"Tur jau tā lieta... "Viņš nomurmināja.

"Kāds nevar viņu adoptēt?" Cerīgi iejautājos, jo man tiešām rūpēja meitene.

"Es nezinu, tad ir jāatrod kāds, kas viņu adoptēs." Viņš dziļi ieksatijās manās acīs un es tikai pamāju. Es viņu pati adoptētu, bet man tikai nākošgad paliek 18.

Pārlaidu skatienu pār virtuvi, bija iestājies klusums, taču protams, to pārtrauca mans telefons, tas bija Logans, kurš rakstija, lai braucam jau uz lidostu.

Noķēru rāciju, ko Logans b8ja man pametis un piestripināju to mašīnas salonā.  Iesēdos mašīnā un palūkonos atpakaļ gaitas spogulī. Knapi atpazinu sevi. Zila parūka un tumšs make-up, šķita ka esmu atgriezusies pagātnē. Bija sajūta, ka varu labot kļūdu, ko pati neuzskatu par kļūdu. Nopūtos un pagriezos pret pārējiem. Izsligu kājas arā no salona, taču pati tajā turpināju sēdēt.
Centos nomierināties, jo pamazām mani pārņēma uztraukums.

"Gatava?" Logans jautāja Rejai, kura taisijāa braukt patruļa pa pilsētu, lai atrastu, kādu policijas mašīnu patrolēja ceļmalās.

"Protams." Viņa iesēdās savā mašīnā uz izbrauca no lidostas, es noskatijos, kā viņas mašīna pazūd talumā. 
Pulstenis ir 20:30 precīzi pēc stundas un 30 minūtēm iespējas īstenosies mūsu plāns.

Pagāja brīdis līdz aizbrauca Logans, būtībā viņš ir tas apmānīs Brendonu, jo viņš uzaicināja Brendonu, precīzi 22:00, satikties pie lielā kanjona. Viņam vēl tur būs šis tas jāizdara.

Bija jau 21:10,kad aizbrauca arī Ostins, viņš atradīsies netālu no kanjona, ja gadijumā vajadzēz viņa palīdzību, kā arī viņš laicīgi ziņos Loganam par policistiem.

Es sēdēju pašīnā un vēroju rāciju gaidīdams, kad atskanēs Logana balss, kas liks man doties ceļā. Mašīnas durvis bija atvērtas un pie tām stāvēja Maikls, kurš gaidīja līdz ar mani.

Es sadzirdēju, kā Ostins nolamājās.

"Kas noticis?" Pēkšņi atskanēja Logana balss.

"Pārdūru riepu." Ostina balss atbildēja.

"Tev rezerves nav?" jautāju rācijā.

"Nē." viņa balss atbildēja.

"Bļāviens Ostin!" Norūca Rejas balss.

Es paskatijos uz savu mašīnu un tad uz Maiklu.

"Ew!  Paklausies Ostin, kur tu esi?"

"Pie slēptuves." viņš atbildēja.

"Pie tevis aizbrauks Maikls ar rezerves riepu." palūkojos uz Maiklu, kurš piekrītoši pamāja ar galvu. Es iedevu viņam savas mašīnas atslēgas un viņš aizskrēja līdz mašīnai un drīz vien arī aizbrauca.

"Labi, Medison vari braukt." To izdzirdot iedarbināju mašīnu.

Iedarbināju dzinēju un pievēru acis ieklausoties patīkamajā skaņā-V12 dzinēja murāšana. Izbraucot jutu mašīnas jaudu.

Mašīna slīdēja pa pilsētiņas ieliņām līdz pat kanjona krustojumam, kur jābūt policistiem. Es piedevu vairāk gāzes, kad braucu viņiem garām. Pat nepagāja ilgs laiks, kad sadzirdēju sirēnu gaudošanu.

Spiežot uz gāzes pedāļa es palielināju ātrumu un nu jau es jutu visus 1500 zirgspēku jaudu. Traucos uz priekšu pa asfaltēto ceļu un apdzinu neskaitāmas mašīnas, lai gan to nebija pārāk daudz. Šķiet policisti bija paņēmušies mani noķert, jo policistu mašīnu skaits bija dubultojies. Es pat brīnos, ka viņi vēl nav aizbrostojuši ceļu.  Strauji pagriezos pa labi, lai tiktu līdz laukumam, kur atdadās Logans un Brendons.

Logans ātri iekāpa savā mašīnā un aizbrauca, taču Brendons to saprata brīdī, kad bija pa vēlu. Viņu ielenca vairākas kruķu mašīnas, taču ne visas. Pārējās turpināja sekot man.  Un man par ieganstu es tik labi neparzināju šo apkaimi. Un šķiet ka tas nāca pa labu kruķiem.

Pa ceļu, kuru braucu nebrauca pratiski nevienas mašīnas, un tas man ļāva mazliet atslābināties, taču nākamajā brīdī, no prikšā esošā pagrieziena izbrauca kruķu mašīnas, tās aizprostoja man ceļu braucot man pa priekšu. Man nācās samazināt ātrumu un līdz ar to es jau biju starp divām citām policistu mašīnām. Paskattijos atpakaļ gaitas spogulī, un skats lika manai sirdij apstāties. Es biju iesprostota strap septiņām policijas mašīnām, un man nebija ne jausmas, ko man tagad darīt. Un kā tikt prom.