Aizmirstais talants

52.Nodaļa

Vēroju kā dzeltens tauriņš nolaižas uz kādas puķes, kas izslējusies zied pagalma dobē. Es biju apsēdusies uz mājas priekšas ieejas kāpnēm un gaidiju Makenziju, kura kā jau vienmēr kavē.  Pastiepu lēnām roku uz tauriņa pusi un pieskāros ziediņam uz kuru tas bija nolaidies. Es  laikam cerēju, ka tas uzrāpsies uz manas rokas, taču tas strauji pacēlās un aizlaidās tālajās zilajās. Klusi nopūtos un turpināju sēdēt, līdz pagalmā iebrauca pazīstama mašīna, pārāk pazīstama mašīna. Tas bija Subaru BRZ, melns ar melniem diskiem. Numurs bija tāds pats kā Maiklam un tas mani sāka biedēt. Mašīna bija manāmi uzlabota, tās tunigs bija ļoti mainijies, un motora rūkoņa parādija to, ka tās motors ir labi uzlabots.  Es piecēlos kājās un apgriezusies iegāju mājā, jo negribēju viņu redzēt. Es zināju, ka tas labi nebeigsies.  Ieraudzījusi virtuvē Makenziju uzreiz piegāju pie viņas.

"Ko te dara Maikls?" Prasīju viņai. Izdzirdējusi manu jautājumu viņa sāka pretīgi smaidīt.

"Viņš ir jau klāt?" Viņa uzdeva pretjautājumu un sāku iet uz durvju pusi pamādama ar roku kā zīmi, ka man jāseko. Nobolijisi acis sekoju viņai. Viņa piegājusi pie durvīm, attaisija tās un pēc tam izgāja pa tām, es, protams, sekoju. Viņa ieraugot Maiklu pasmaidīja un gāja uz viņa pusi. Viņi sasveicinājās un es to visu noskatijos aiz Makenzijas muguras līdz brīdim, kad Makenzija beidzot atcerējās par mani.

"Un šī ir Sema, viņa ir izcila braucēja. Atradu viņu pirms gada Londonā, kopš tā laika strādājam kopā." Viņa pievērsa savu un Maikla uzmanību man.  Es nemanāmi dziļi ieelpoju un viegli pasmaidīju.

"Cik noprotu, tad Maikls?" Piegājusi viņam tuvāk sarokojos ar viņu, šķita ka būdama tik tuvu viņm. Nobeigs mani. Visas manas iekšas žņaudza, kā ar dzeloņdrāti aptītas

"Jā, prieks iepazīties." Viņš atbildēja pasmaidot un paskatoties uz mani. Es redzēju, kā viņa sejas izteiksme mainas ieraugot mani tuvāk, tā it kā viņš kaut ko pēkšņi atcerētos. Taču tad viņš ātri novērsās un paskatījās uz Makenziju, kura aicināja viņu iekšā. Es izpūtu smagu elpu, kuru biju aizmirsusi izpūst. Es sekojot viņiem iekšā, nespēju novērst skatienu no viņa. Maikls bija mazliet mainijies, varēja pamanīt to, ka viņš ir pasācis regulāri iet uz svaru zāli, un tas galīgi neuzlaboja situāciju. Es gribēju ielīst zemē vai izkūpēt gaisā, vai arī kā savādāk pazust no šīs zemes virsas.
Es zināju, ka neizturēšu ilgi ar viņu vienā telpā, es nespēšu uz viņu normāli paskatīties. Bet man tas ir jādara. Es tik ļoti gribu parunāt ar kādu, lai šis kāds varētu man pateikt, ko lai es daru. Taču es zinu, ka man nav neviens ar ko parunāt un tas mani beidz nost. Patiesībā es vairs nespēju pat izturēties šeit, Makenzijas mājas priekšā. Man steidzami jātiek prom.

Iedarbinājusi sava Motocikla motoru, es uzliku ķiveri un izbraucu no garāžas un pēcāk no Makenzijas mājas pagalma. Es ļāvos ātrumam, kurš man bija tik ļoti vajadzīgs. Traucoties cauri pilsētai es pabraucu garām policijas mašīnai, kuru pamaniju par vēlu un takā netaisijos mesties sarunās ar policiju, uzgāzēju vēl vairāk un aizbraucu prom. Pēc brīža es dzirdēju policijas sirēnas sekojam man, taču tas nebija uz ilgu laiku.

Ejot starp kapakmeņiem es lasiju vardus, kas bija iekalti uz tiem. Tā it kā šo cilvēku dzīve ir pilnībā aprauta un šis liktenis viņiem ir iekalts akmenī. Es apstājos pie viena kapakmeņa un pagriezos pret to. Pielikusi roku priekšā mutei, es nokritu uz ceļiem un izplūstu asaras.
Varbūt mans liktenis ir palikt Semai klārkai uz mūžu? Man viņu pietrūkst, man pietrūkst mana iepriekšējā dzīve, man pietrūkst manas mamma. Es pat nebiju uz viņas bērēm, jo tās officiāli bija arī manas bēres. Pagriezu galvu pret kapakmeni, kas atrodas blakus. Uz tā ir iekalts manas mammas vārds un tad es pagriežu galvu atpakaļ pret kapakmeni, kas atrodas man tieši priekšā. Tajā iekalts "Medisona Stouna"

Hello! Un es esmu uzrakstījusi daļu! Es ceru, ka jūs Piedodiet, ka tik vēlu esmu uzrakstījusi šo daļu, bet man tiešām neba garīgais un līdz ar to arī iedvesmas. Es tiešām nezinu, kad uzrakstīšu nākamo daļu, jo es eju devītajā klasē un man takā vajadzētu arī pabeigt devīto klasi...  Es ceru, ka jūs sapratīsiet ❤️

~Mopsīts 🖤