Aizmirstais talants

33.Nodaļa.

"Pie stacijas savāc viņu un brauc tur, kur tev liek, vai skaidrs?" Viņas balss draudīgi skanēja. Es jau nojautu to, ka viņa mani nenovērtē, taču es likšu viņai ticēt maniem spēkiem.

"Protams." Atbildēju un iedarbināju mašīnas dzinēju. Strauji apgriežot mašīnu es braucu uz staciju. Es dzirdēju mašinas murāšanā tās jaudu un tas lika man pasmaidīt. Braucu pa ielu apdzenot mašīnas, lai paspētu laikā tik līdz stacijais.
Paskatijos pulkstenī un nomainot atrumu, es liku mašīnai traukties ātrāk.

Apstājos paradzētajā vietā un gaidiju, es biju tieši laikā. Es redzēju, ka mašinas durvis atver kāds vīrietis un iesežas mašīnā.

"Uz veco Džerija servisu." Viņš pateica apskatot mani, taču es pat neuzmetu viņam skatienu, jo koncentrējos uz ceļu. Es labi apzinājos, ka ar šādu mašīnu ir jauzmanas visvairāk, jo tā ir pamanāma. Lai vai kā parāk bieži neredz Honda NSX vai ne?

Džerija servisu slēdza pirms pieciem gadiem, ko pie velna viņš tur darīs? Lai kā es gribēju to viņam pajautāt, es to nedrīkstēju. Braucot uz otru pilsetas puse un tadā klusumā bija nomācoši.

"Ātrāk nevari?" Viņš nomurmināja liekot man uz viņu paskatīties, taču pēc tam paskatijos uz spidometru. Es braucu 120 km/h. Jā arī man tas liekas maz, taču šeit ir pilsēta, bet tākā man lika darīt to, ko man liek es paātrināju  ātrumu. Viņš mazliet apstulba un tad piesprādzējās, liekot man pasmaidīt.

Mans telefons sāka zvanīt, taču es centos to ignorēt līdz brīdim, kad viņš pateica, ka tas paliekot kaitinoši un lai es paceļu.

"Klau šis nu galīgi nav labs laiks lai runātu." Es teicu klausulē, nenoveršot skatienu no ceļa.

"Man tev ir labi jaunumi." Rejas balss spiedza klausulē, liekot man attalināt telefonu no auss

"Ātri!" Es iesaucos.

"Krč Ostins ielika to video youtube, un vakar viņam atnāca ēpasts ar piedavajumu lidot uz Vaciju  un piedalīties reklāmas veidošanā. Un tu neticēsi no kā bija ēpasts, tas bija no BMW pārstāvniecības!! Ceļš būs apmaksāts!" Es pat sadzirdēju, kā viņa otrpus klausulei sāk lēkāt.

"Ja tas ir joks pasaki to iz reiz, jo man reali tam šobrīd nav laika." Es apstādināju mašīnu servisa stāvlaukumā, vīrietis izsāka no mašīnas un piekodinājis nekur neiet, pats aizgaja. Tā it kā es kaut varētu aiziet.....

"Med es nejokoju, rīt piecos tev jabūt lidostā, jo sešos izlidojam."

"Es ceru, ka tu nejoko..."  Es novilku un noliku klausuli.
Ja godīgi pati knapi savaldijos lai nesāktu spiekt, tā bļāviens ir BMW pārstāvniecība, tas nozīmē, ka varēsim izbraukt ar ļoti labām un dargām mašīnām.

Vīrietis atnāca atpakaļ ar palielu kasti rokās iesēdās mašīnā un piesprādzējās.

"Un tagad aizved mani atpakaļ, tad būsi brīva." Viņš nokomandēja es tikai pamāju ar galvu un sāku braukt, līdz sadzirdēju policijas sirēnas. Jūs jokojat vai ne? Man garām patraucās divas policijas mašīnas un aizbrauca prom, dzinoties pakaļ priekšā esošajai mašīnai. Es atviegloti nopūtos un uzņemot ātrumu braucu atpakaļ un otru pilsetas pusi.

Piebraukusi pie stacijas es viņu izlaidu un braucu atpakaļ uz Imporotora māju, Imporotirs ir viens tāds vīrietis, kurš grib valdīt pār ielām un ar saviem padotajiem viņš piepelnas, lai, protams, uzbulvētu atrāko mašīnu šajā pilsētā.
Viņam ir svarīgi parādīt savu varu, kas tajā pašā laikā viņam nemaz nav.

"Un te nu viņa ir... Brīnums, ka viņš samaksāja pilno cenu un vēl piemaksāja." Viņš pagriežoties pret mani teica.

"Ņem." Pasviežot man aploksi viņš iesaucās. Es paņēmu aploksi attaisiju to un saskaitiju naudu. Es saraucu uzacis un paskatijos uz viņu.

"Bet te ir tikai puse!" Es iesaucos.

"Un tu tiešām domā, ka dabūsi pilno summu? Labāk tinies ar to pašu pirms neesi dabujusi lodi pierē." Viņš pat nepaskatoties uz mani teica. Es izgāju ārā no viņa mājas un piegāju pie savas mašīnas lai brauktu prom. Biju mazliet noskaitusies, taču biju jau to gaidijusi.

Piebraukusi pie Maikla mājas es noparkoju mašīnu un neklauvējot devos iekšā. Satikusi Teo es ar viņu sasveicinājos un protams devos pie Maikla.

Es uzmanīgi atvēru viņa durvis, viņš gulēja gultā un kaut ko skatijās telefonā.

"Sveika!" Viņš ieraugot mani iesaucās.

"Sveiks!" Ieejot viņa istabā teica. Ja godīgi es nezināju ko īsti darīt vai teikt, jo man tas viss šķita mazliet dīvaini, taču centos par to nedomāt. Es novilku kedas un apgūlos viņam blakus un aizvēru acis,nopūšoties.

"Grūta diena?" Viņš jautaja, es attaisot acis paskatijos uz viņu.

"Aha.." Novilku. Viņš pasmaidija un nolicis telefonu pievilka mani pie sevis.

"Es rīt braucu uz Vāciju." Paskatoties uz viņu teicu.

"Uz cik ilgu laiku?" Viņš jautaja.

"Es nezinu, bet mums piedavaja piedalīties BMW reklamas veidošanā." Teicu pasmaidot.

"Bet tas taču ir legāli, galīgi nav tavā stilā." Viņš iesmējās liekot man arī iesmieties.

"Zinu, bet tadu iespēju nevaru laist garām." Nomurmināju uzliekot savu galvu uz viņa cietajām krūtīm.

"Tas gan." Viņš uzlika savu roku uz manas galvas un uzspieda man uz pieres skupstu liekot man pasmaidīt...