Aizmirstais talants

35.Nodaļa.

"Mums 14.00" Ir jābūt pie viesnīcas durvīm." Ostins ierunājās ēdot savus grauzdiņus. Pārējie paskatījās uz viņu, kamēr viņa skatiens bija vēl pievērsts telefona ekrānam. Viņš izslēdza telefonu un paskatījās uz mums.

"Mēs beidzot redzēsim mašīnas ar, ko brauksim." Viņš pasmaidīja.

Es izdzēru pēdējo malku no kafijas un paskatijos uz Reju, notvērusi manu skatienu viņa piecēlās.

"Nu tad tiekamies 14.00 pie vienīcas durvīm." Viņa noteica pievēršot visu uzmanību un liekot man piecelties, lai pieietu pie viņas.

"Uz kurieni jūs?" Logans paskatoties uz mums jautāja.

"Meiteņu lietas." Mēs at Reju kopā iesaucāmies liekot abiem puišiem saskatīties, pakratijuši plecus viņi atsāka ēst, taču mēs ar Reju devāmies uz manu numuriņu.

"Tatad?" Iegājusi manā numuriņā pēc manis viņa jautāja.  Es smagi nopūtos un iekritu gultā.

"Es nezinu." Es pieliku sejai priekšā rokas.

"Tu nezini, ko?" Viņa apsēžoties man blakus jautāja. Es brīdi neatbildēju, jo centos saprast, ko tieši es nezinu.  Es noņēmu rokas no sejas pie cēlos sēdus, lai būtu tieši pretī Rejai. Mans skatiens aizslīdēja līdz logam un tad atpakaļ līdz meitenes sejai, kura ar nepacietību gaida manu atbildi. Es velreiz nopūtos.

"Maiklu sašāva un vienkārši es vairs nespēju izmest viņu no prāta." Es pievēru acu plakstiņus, jo baidījos no viņas reakcijas, bet sapratusi to, cik muļķīgi tas ir es tās attaisiju.

"Tatad Maikls ir tas, kas jauc tavu prātu?" viņas skatien bija mierīgs.

"Jā." Es atdzinu to gan viņai, gan sev pašai.

"Es zināju!" Viņa iesaucās un iesmējās. Es sarāvu uzacis nesaprotot viņu.

"Es to sapratu, tad kad tu pazudi. Viņš to pamanīja pēc piecpadsmit minūtēm. Un viņš reali stresoja." Viņa stāstija atstājot mani bez vārdiem. Viņa pasmaidīja manā virzienā.

"Hey!  Viņš ir lāgā zelis! " Viņa nopietni teica liekot man iesmieties.

"Es nezinu vai tā ir tikai pieķeršanās, vai kas vairāk." Es novēršot no viņas skatienu domīgi teicu.

"Gan sapratīsi,  bet tagad tev vajadzētu pārģērbties un sāk taisīties." Viņa apskaujot mani teica, atlaižot mani viņa aizgāja atstājot mani vienu ar manām domām.

Mēs iekāpām mašīnā, kura mūs veda kaut kur. Pēc laba laika braukšanas mēs piestājām pie milzīgiem angāriem. Izkāpuši no mašīnas mēs gājām uz angāru pusi.

"Sveiki, es esmu Rodžes un es šeit esmu galvenais, tapēc jautājumus jūs uzdosiet man." pusmūža vīrietis, kur pienāca pie mums teica.

"Mēs varam redzēt mašīnas?"Logans jautāja, liekot visiem iesmieties.

"Protams!  Uz šo pusi." Viņš lika mums viņam sekot dziļāk Angārā, kur stāvēja četras mašīnas, kuras bija parsektas ar baltām segām. Es piegāju pie pašas tālākās mašīnas, norāvusi segu man skatam pavērās zils BMW F30. Es apgāju tam apkārt, lai aplūkotu to tuvāk. Tā vienozīmīgi ir viena no skaistākajām mašīnām, ko esmu redzējusi.

Reja stāvēja pie  2017 gada x6, taču Ostins pie I8 un Logans pie 2017 gada z4.

"Takā, esat iepazinušies ar mašīnām, jūs varētu panākt." Rodžers mūs sauca. Mēs piegājām pie četriem krēsliem, kas stāvēja vienā rinda un apsēdāmies. Rodžers apsēdās mums priekšā.

"Tatad, mēs jūs izvēlējāmies, jo video jūs parādijāt deksmi un to, kā braukšana sagādā jums prieku. Un tieši to es vēlēšos no jums redzēt. Un jā es zinu, par jūsu nelegālo aizraušanos. Es par jums zinu praktiski visu, takā jums ir jābūt jums pašiem un to es vēlos arī redzēt braucot." Viņš cītīgi stāstija, līdz Logans iesaucās.

"Tas ir baisi!" Mēs visi iesmējamies un par brīnumu nopietnai Rodžers arī.

"Var jau būt, bet man bija japārbauda, tas ko es no jums varu sagaidīt. Jūsu uzdevums ir parādīt baudu braukt, vai arī kā jūs sakat īstu braukšanu. Un es vēlos, lai jūs tagad parādītu man, ko jūs mākat." To dzirdot Ostins ar Loganu piecēlās stāvus un kaut ko iesaukušies, gāja uz mašīnām.

Es piegāju pie F30 un attaisijusi durvis iesēdos tajā. Atslēgas, jau atradās aizdedzē. Es iedarbināju to un pasmaidīju dzirdot to tīro motora murāšanu.  Es lēnām izbraucu no angāra sekojot pārējiem. Un strauji apgriezu mašīnu, lai būtu tieši pretī Rodžeram, kurš vēroja mani. Es uztaisiju pāris saulītes un padriftoju.

Taču mans telefons pēkšņi sāka zvanīt, tas bija Maikls,  es uzliku skaļruni un uzliku telefonu uz pasažieru krēsla.

"Hey!" Es pasmaidot teicu, kamēr mašīnas priekšgals paslīdēja garām Logana mašīnas priekšai

"Sveika!  Izklausās, ka tu izbaudi brīdi." Viņš iesmējās man metot saulītes.

"Jā tā arī ir." Iesmējos.

"Ar ko brauc?" Viņš ieinteresēti jautāja.

"Ar F30" teicu. Paskatoties iz Rejas mašīnu, kura svilināja riepas.

"Ou... Nav slikti, tev vismaz ir ko darīt. " Varēja dzirdēt, kā viņš nožāvajas.

"Tev viss labi?" Iejautājos piebraucot pie Redžera un izslēdzot mašīnas dzinēju.

"Vairāk vai mazāk jā, tikai visi atkal pazuda un es sēžu viens istabā un skatos kaut kadas filmas." Viņš garlaikoti teica. Es atviegloti nopūtos un paņēmusi telefonu izskāpu no mašīnas.

"Labi, man vairs nebūs laika runāt, attā!" es taisoties iet pie Rodžera teicu.

"OK, bet kad tev ir laiks uzvani." Viņš to pateicis nolika. Es piegāju pie Rodžera.

"Es taisni, kā ar tevi gribēju aprunāties." Viņa nopietnais skatiens mani sāka biedēt