IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

41

Daniela pa ausu galam dzird Paulu, Dāvidu un Elvīru runājam. Visas domas aizņem uz verandas notikušais. Everts viņu... noskūpstīja? Meitenei šķiet, ka viņa joprojām spēj sajust patīkamu siltumu uz lūpām. Šāds notikumu pavērsiens šķiet pilnīgi neiespējams, taču tieši tas notika. Skūpsts bija īss, bet, nepārprotami, tas bija. Vai Everts tādējādi centās norādīt, ka meitene viņam patīk? Tas skan visai loģiski, tomēr nekādi nevairo pārliecību. Vīrietis nekad nebija devis domāt, ka Daniela viņam patīk no romantiskā skata punkta. Vai tomēr bija? Varbūt ar visu notiekošo viņa vienkārši to neievēroja? Daniela nespēj saprast notikušo un tas liek justies tā, it kā viņa būtu apmaldījusies. Kāpēc nevar skaidri un gaiši pateikt? Everts ir 6 gadus vecāks par viņu, vai maz pastāv iespējamība, ka pieaugušam vīrietim varēja iepatikties parasta vidusskolniece? Daniela atsauc atmiņā skūpstu. Vīrietis uzlika roku uz viņas vidukļa. Kustība bija uzmanīga, kā jautājot atļauju. Acīmredzot meitene tādu bija sniegusi, jo pēc sekundes Everts jau bija pasniedzies, lai noskūpstītu viņu.

- Daniela, vai es pateicu, ko smieklīgu? – Atskan jautājums, kurš liek viņai strauji izrauties no savām domām un uzlūkot Paulu. Vīrietis ir pacēlis uzacis jautājošā izteiksmē. Pēkšņi viņa saprot, ka atrodas Paula viesistabā un visi skatieni ir pievērsti viņai. Nu, varbūt izņemot Aleksu. Puisis ir apsēdies uz palodzes un veras ārā pa logu, skaidri ļaudams noprast, ka viņš labprātāk atrastos citur.

- Nē. – Meitene izdveš, pievēršot skatienu vīrietim. Pirmo reizi pa ilgiem laikiem, viņa sejā ir lasāms aizkaitnājums. Danielu tas diez ko neizbrīna – viņš mēģina palīdzēt, tomēr neviens tam nepievērš īpašu uzmanību. Alekss veras ārā pa logu, Rinalds ik pēc pāris minūtēm pārbauda telefonu, Arta pin Lindai matus, bet Daniela smaida, it kā viņi apspriestu ko pozitīvu. Vai ir nepieciešamība minēt, ka visā notiekošajā nav nekā pozitīva?

Pauls gurdi nopūšas un nokar galvu. Vīrietis ar visu savu būtību izstaro nogurumu. – Šobrīd jūsu slimības ir sākuma stadijā, tāpēc, domājams, jūs vēl spēsiet vismaz daļēji pārvaldīt savu sapni. Trakākais sāksies pēc pāris dienām, kad būs slimības kulminācija. Anna ir smagā stāvoklī jau tagad. Es domāju, ka mēs mēģināsim nelaist viņu sapnī. Vismaz pagaidām. Mēģināsim noturēt viņu augšā pāris naktis.

Šie vārdi atmodina Aleksu, kurš kopš sarunas sākuma nebija bildis ne vārda. – Viņai ir pieci! Kā tu vari likt piecgadīgam bērnam pavadīt vairākas naktis nomodā?

Puiša tonis ir uzbrūkošs, par to liecina gan niknā balss, gan baltie pirkstu kauliņi. Nav īsti skaidrs, vai viņš pats to manīja, tomēr Aleksa pirksti ir cieši ieķērušies palodzes malā.

- Vai tev ir citi varianti, Aleksandr? – Pauls jautā, palūkodamies uz savu dēlu. – Ja viņa ieies sapnī, viņa var arī no tā neiziet. Tam sekos koma.

Alekss sakož zobus, liekot vaigu kauliem skaidri iezīmēties uz kalsnās sejas. – Jūs taču esat ārsti. Vai tiešām ir tik grūti izdomāt kādu veidu, kurš neietvers Annas mērdēšanu miega badā?

Balsī ieskanās slikti slēpts pārmetums. Puisis vaino vecākus tajā, ka tie nespēj neko izdomāt. Daniela saskatās ar dvīnēm un Rinaldu. Viņu sejas izteiksmes skaidri pauž, ka Alekss ir pāršāvis pār strīpu.

- Mēs esam ārsti, ne burvji. Mēs nevaram no tukša gaisa uzburt zāles. Līdz brīdim, kad mēs izdomāsim izeju no šīs situācijas, Anna negulēs. Tas nav apspriežams. – Pauls stingrā balsī paziņo.

- Es tik un tā nesaprotu. – Linda izdveš, novērsdama visu skatienus no Aleksa. Kāda balstiņa saka priekša, ka viņa to darīja speciāli. Jebkurš šīs mājas iemītnieks zina, ka dusmās puisi labāk likt mierā. – Kāpēc tas vīruss darbojas uz mums savādāk?

- Kā jau tas ir zināms, dažādām slimībām ir dažādas formas. Piemēram, ar putnu gripu var slimot gan cilvēks, gan dzīvnieks, tikai simptomi atšķirsies. Vienā no reizēm jums nepaveicās un slimība jūsos ieguva jaunas īpašības, kuras parastiem cilvēkiem nav vērojamas. Jūsu smadzenes atšķiras no citu cilvēku smadzenēm, un vīrusam bija plašāks iespēju lauks. Morfeju organisms ir novārdzis un vīrusam jūs esat viegls mērķis. – Pauls skaidro. – Lielākā problēma slēpjas tajā, ka jūs nespēsiet izvairīties no kontrolētā sapņa. Jūsu pašu organisms ieraus jūs šajā sapnī un, kā zināms, tas prasa spēku. Arī iziet no sapņa būs sarežģīti. Pēc dažām naktīm jūs jau būsiet garīgi un fiziski iztukšoti. Līdz tam laikam mums ir kaut kas jāizdomā.

Visi vecāki saskatās. Skatieni skaidri pauž, ka viņiem nav ne jausmas ar ko sākt. Daniela sajūt vieglu paniku pakrūtē. Iestrēgt pašas sapņos ir šausmīgākais, ko viņa spēj iedomāties.

- Nu ko, dāmas un kungi. – Rinalds nosaka, teatrāli visus uzlūkodams. – Laimīgas bezmiega spēles! Un lai veiksme vienmēr ir jūsu pusē.