IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

63

- Ko konkrēti viņa tev teica? – Viens un tas pats jautājums atskan jau simtpirmo reizi. Paula sejā rēgojas neslēpts uztraukums. Nē, to pat nevar nosaukt par uztraukumu, tas ir kas lielāks. Slikti slēpta panika? – jā, tas skan jau līdzīgāk.

- Dieva dēļ, tēt, vai tu būtu kurls? – Alekss, pat necenzdamies apslāpēt aizkaitinājumu savā balsī, nobļaujas. – "Aleks, palīdzi," un viss. Ne vārda vairāk. Vienkārši ielauzās manā sapnī, pateica divus vārdus un pazuda tālēs zilajās. Viss.

Puisis jūt neizskaidrojamas dusmas uz Danielu, lai arī pats saprot, ka tas ir pilnīgi neloģiski. Viņa ne pie kā nav vainīga. Dusmas ir vērstas uz visu pasauli. Uz Danielu, uz sevi, uz tēvu, kurš tā vietā, lai darītu kaut ko lietas labā, uzdod vienveidīgus un stulbus jautājumus. Meitene pateica vien divus vārdus, taču panika tajos bija fiziski sajūtama. Lai kas arī nebūt noticis, tas viņu pārbiedēja. Tāpat arī viņu.

Alekss papurina galvu, kā cenzdamies aizgaiņāt šīs domas. Nav īstais laiks pārvērsties par ņuņņu. Tās nekad nenoved ne pie kā laba.

- Kā viņa bija ģērbusies? – Pauls jautā, liekot Aleksam nesaprotoši saraukt pieri. Pakrūtē uzliesmo jauns dusmu vilnis.

- Jā, tēt, es noteikti izmantoju tās divas sekundes, kuras tā rudā meiča pavadīja manā galvā, lai aplūkotu viņas apģērbu. Man tev nosaukt tikai zīmolu vai labāk arī izlaiduma gadu un izmēru?

Puisis reti ietver savā runā tik daudz teikumu, tomēr šoreiz viņš ir pārāk nikns, lai kontrolētu sevis teikto. Galvā joprojām griežas Daniela, kura lūdz viņa palīdzību un pēc sekundes izzūd. Kam gan ir zināms, ko šobrīd ar viņu dara? Katrs iztēles piedāvātājs variants ir sliktāks par iepriekšējo. Galu galā viņš nonāk līdz domai, ka viņas orgānus pārdos melnajā tirgū. Ar to ir pietiekami, lai saprastu, ka puisis pakāpeniski sāk jūgties.

- Aleksandr, koncentrējies. Vai viņai mugurā bija pidžamma? – Tēvs izdveš, nekādi nereaģēdams uz dēla aso toni. Protams, viņš jau ir pieradis.

Vieglā aizkaitinājumā sakodis zobus, Alekss aizver acis un atspiežas pret istabas sienu. Galvā jau tūkstošo reizi parādās meitenes pārbiedētais tēls. Visa uzmanība bija veltīta viņas sejai, ne apģērbam. Ir vajadzīgas vairākas sekundes, lai atsauktu atmiņā pārējo.

- Viņa bija ģērbusies īsā pidžamkreklā. – Viņš galu galā izdveš. Citos apstākļos tas būtu pirmais, ko Alekss ievērotu, bet ne tagad. Rudmates panika bija vienīgais, kas puisim tobrīd likās svarīgs.

Pauls pamāj, domīgi vērdamies uz gultu, kuras sega ir noslīdējusi mazliet uz loga pusi. Tam seko nākošais jautājums. – Tu esi stāstījis, ka tev izdodas atšķirt dažādus sapņa pamešanas veidus. Kā to izdarīja Daniela? Vai viņa pati pārtrauca saikni?

Alekss noraidoši papurina galvu. – Likās, ka kaut kas viņu... rauj dziļāk? Grūti izskaidrot, nekad iepriekš neko tādu neesmu jutis.

- It kā viņa ieslīgtu vēl dziļākā miegā? – Pauls pārjautā. Lēni, tomēr puisis apstiprinoši pamāj. Ir skaidri redzams, ka tēvam ir kas padomā. Un šis "kaut kas" viņu satrauc.

- Tātad? – Pēc ieilguša klusuma, Alekss nepacietīgi jautā. Viņš ciest nevar tincināt cilvēkus, bet savādāk tēvs nerunās.

- Tas, ka viņai mugurā bija pidžama un sapnis pārtrūka knapi sācies, rada aizdomas par zāļu lietošanu. Spēcīgu miega zāļu. Atceries, mamma lietoja tādas bērnībā, kad Rinalds atteicās iet gulēt? – Vīrietis jautā, īsti negaidīdams atbildi. Aleksa viegli sakož zobus. Lai cik gadi nebūtu pagājuši, viņš necieš, kad tēvs piemin māti. – Šīs zāles ievada morfeju dziļā miegā, kurā nav iespējams kontrolēt sapni. Parasti tas notiek tik strauji, ka cilvēks nepaspēj to pat saprast. Acīmredzot, Danielas spējas izrādījās pietiekami spēcīgas, lai viņa spētu izmantot to mazo starpposmu, kas ir starp realitāti un dziļā miega fāzi.

Puiša skatiens atkal atgriežas pie gultas un atvērtā loga. – Tātad, kāds ieradās šeit caur logu, iedūra viņai tās miega zāles un kaut kur aizveda.

Balss skan bezemocionāli, lai arī iekšpusē cīnās visdažādākās emocijas. Ko šiem cilvēkiem vajag? Kāpēc viņi nolaupīja tieši Danielu? Vai pie vainas būtu fakts, ka viņa ir vienīgā no morfejiem, kas guļ lejasstāvā? Vai nolaupītājiem bija nepieciešamas meitenes spējas? Vai tur ir kas cits? Varbūt tā kāds cenšas ieriebt Danielas mātei vai tēvam?

Alekss strauji paceļ skatienu. Bīstama ideja rodas viņa prātā, liekot bailēm izplesties pa visu ķermeni, pa katru ik mazāko šūniņu. Ja nu kāds grib ieriebt VIŅAM?