IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

72

Vien vairākas stundas vēlāk abi morfeji atgriežas mājā. Kāju un roku pirksti ir pārsaluši, vaigu vietā ir divi sarkani tomāti, tomēr viņi to pat īsti neievēro. Steidzīgi novilkuši virsdrēbes, viņi iesoļo viesistabā.

Krēslos tajā laikā jau ir izvietojušies vairāki cilvēki. Rinalds un kāda Danielai sveša meitene ir apsēdušies blakus. Puisis ar vienu roku ir apskāvis eņģelim līdzīgo būtni ar garajiem, blondajiem matiem, smalkajiem sejas vaibstiem un zilajām acīm. Meitenes lūpas ir atieztas vieglā smaidā. Pēc Rinalda skatiena vien ir noprotams, ka tā ir Kristīne – viņa meitene, par kuru Daniela vairākkārt bija dzirdējusi. Mazliet tālāk ir izvietojušās dvīnes. Arta runā ar Rinaldu un Kristīni, kad Linda jau ir ievērojusi Danielas un Aleksa ierašanos. Skatienā vīd aizkaitinājums. Viņa lūkojas tā, it kā viņi būtu nodedzinājuši meitenes māju. Pēkšņi Danielu caurstrāvo atskārsme – Linda ir greizsirdīga. Viņas uzvedība sekundes laikā kļūst pilnīgi izskaidrojama. Daniela vairākkārt bija manījusi kā Lindas skatiens uzkavējas pie Aleksa, kad puisis viņu neredz, vai kā meitene vienmēr cenšas pievērst sev papildu uzmanību. Alekss nekad nepievērsa meitenei tik daudz uzmanības kā Danielai un tieši tādēļ viņa iekļuva Lindas "melnajā sarakstā".

Runājot par greizsirdību... Aleksa pleci saspringst, pievēršot Danielas skatienu tālāk sēdošajam vīrietim. Viņš ir pagriezies ar muguru pret nācējiem, taču ir skaidrs, ka tas ir Everts. Vīrietis kaut ko stāsta par braucienu uz Ventspili. Pirms doties tālāk, Alekss saskatās ar Danielu. Skatienā skaidri vīd nepatika, bet meitenes dēļ viņš to pēc iespējas apslāpē. Pašai Danielai emociju apspiešana padodas krietni sliktāk. Pēkšņi ķermeni caurstrāvo vieglas bailes un sajūta, ka viņa ir nokļuvusi kara zonā. Meitene pat neiedomājās paziņot Evertam, ka satiekas ar Aleksu (iespējams, viņa speciāli to atlika uz vēlāku laiku). Ja, nedod Dievs, vīrietis sadomās apskaut viņu vai, vēl sliktāk, noskūpstīt, Alekss nepaliks uz vietas. Kāda balstiņa saka priekšā, ka Alekss ir valdonīgais tips – viņš vēlas, lai Daniela būtu viņa un tikai viņa. Ņemot vērā jau tāpat saspīlētās attiecības, ne ar ko labu tas nebeigsies.

Alekss iekrīt dīvāniņā, pievēršot sev Everta uzmanību. Vīrietis, acīmredzot, bija dzirdējis to, ka Alekss pavadīja Danielu, jo viņa skatiens uzreiz pievēršas meitenei. Daniela tajā laikā ir paspējusi nolādēt visu pasauli un pati sevi.

To laikam var uzskatīt par veiksmi, jo vīrietis vien uz sekundi aprauj savu stāstāmo, uzsmaida nācējai un nosaka īsu "sveika". Daniela atņem sveicienu, izspiezdama no sevis smaidu. Everts neievēro viņas mulsumu un turpina stāstījumu. Kļūst skaidrs, ka vīrietis nevēlas izrādīt nekādas pieķeršanās pazīmes citu cilvēku klātbūtnē. Tas meitenei ir pa prātam.

Daniela pārlaiž acis pāri krēsliem un dīvānam un atklāj, ka brīvas ir tikai divas vietas – blakus Aleksam dīvānā un starp Lindu un Kristīni tukšajā krēslā. Skaidri zinādama, ka ne Kristīne, ne Linda ar viņu nerunās, meitene iekrīt dīvānā blakus Aleksam. Puisis izliekas to nemanām, bet Everta smaids gan mazliet padziest.

- Laikapstākļi vienkārši ārprāts. Es domāju, ka Rīgā ir auksts, bet kļūdījos. Pusi no tur pavadītā laika es cīnījos, lai neizklepotu kādu plaušu. – Everts stāsta. Kristīnes smalkajā sejiņā parādās smaids. Kad viņa ierunājas, balss izrādās tieši tik augsta, cik meitenei ar tādu izskatu derētu. – Mana tante strādā slimnīcā un teica, ka tagad gandrīz vai puse pilsētas slima. Rinalds arī vairākas dienas atteicās ar mani tikties, aizbildinoties, ka nevēlas aplipināt ar saviem baciļiem.

Rinalds vainīgi pasmaida. Uzreiz ir skaidrs, ka nevēlēšanās aplipināt meiteni ar vīrusu nebija vienīgais iemesls. Pēdējās slimības dienas puisis funkcionēja visai pašvaki. Būtu grūti paskaidrot kāpēc viņas puisis jau vairākas diennaktis īsti neguļ un izskatās pēc narkomāna lēkmes laikā. Puiša acis veras virsur, izņemot uz Kristīni. Viņam ir grūti melot, tas ir pilnīgi saprotams. Pēkšņi Danielas galvā rodas jautājums – vai meitene visu savu dzīvi klausīsies šajos melos? Aleksa un Danielas gadījumā viss izvērtās maksimāli izdevīgi – viņi abi ir morfeji. Ironiski, ka Pauls bija tik ļoti par to, lai morfeji būtu kopā ar morfejiem, bet neviens cits šo viedokli nedalīja. Tagad liktenis izrīkojās tieši tā, kā viņš bija vēlējies. Aleksam un Danielai nekad nebūs jāslēpj vienam no otra savas morfeja dzīves detaļas. Pat vairāk, viņi varēs dalīt kopējus sapņus, veidot veselas pasaules.

- Daniela, Aleksandr, jūs beidzot atpakaļ? – Atskan jautājums. Abi morfeji sinhroni pagriež galvas runātāja virzienā – no virtuves ir izsoļojis Pauls un viņam nopakaļ Danielas māte. Abi pieaugušie tur savās rokās dokumentu kaudzes. Uz vienas no tām meitene paspēj salasīt Rinalda vārdu. Kļūst skaidrs, ka arī pārējās ir tas pats. Kam gan viņiem nepieciešami morfeju dokumenti?

- Jā. – Daniela īsi atbild. Māte velta viņai teju līdzjūtīgu skatienu. – Zvanīja tavs fizikas skolotājs. Tu esi iekavējusi divus kontroldarbus. Viņš sāk satraukties vai spēsi tikt līdzi mācību vielai.

Meitene atliec galvu atpakaļ un ar abām plaukstām aizklāj seju. Fizika. Visnīstākais mācību priekšmets. Danielas humanitārajām smadzenēm tas ir lielākais iespējamais sods. Iespējams, tieši tādēļ viņa aizraujas ar fantāzijas žanru – tur fizika nedarbojas. Gribi lidot? – lido. Gribi aizmest bumbiņu līdz Saturnam? – met.

Kad viņa beidzot noņem plaukstas no sejas un palūkojas uz māti, viņas izmisušā sejas izteiksme visu pasaka skaidrāk par vārdiem.

- Es varētu ietekmēt fizikas skolotāju... – Viņa lēni iesāk, lai arī ar prātu saprot, ka māte nekad kam tādam nepiekritīs. Arī pati Daniela īpaši nevēlas izmantot šādu metodi, bet nekas labāks galvā nenāk.

- Nekāda ietekmēšana. Tava slimības lapa darbojas līdz pat nedēļas beigām. Būs laiks pamācīties. – Atskan stingra atbilde. Meitene novaidas, taču strīdēties nesāk.

Vecāki aiziet, tomēr garastāvokli tas nekādi neuzlabo. Potenciālā enerģija ir noslīdējusi līdz absolūtajai nullei. Nē, tā jau iet mīnusā.

- Fizika vēl nav tik grūta. – Pēc īsas pauzes paziņo Rinalds, kā smiedamies par viņu. – Mums skolā ir obligātais mācību priekšmets – franču valoda, tur gan smadzenes kūp.

Daniela uzliek kājas uz dīvāna malas un atspiež galvu pret ceļiem. – Es esmu humanitārijs. Skolā mēs mācamies latviešu, angļu, krievu, franču, vācu valodu. Tās man nesagādā nekādas problēmas.

No puiša mutes atskan smiekli. – Uzreiz ir redzams, kuram vecāki ir ārsti, bet kuram – lingvisti un filologi.

Daniela neko neatbild. Galva iesāpas divtik stipri, kad meitene atceras arī par pārējiem mācību priekšmetiem – matemātiku, ķīmiju, ģeogrāfiju, bioloģiju, vēsturi. Liekas, kāds šo nedēļu pavadīs ar grāmatām. Diemžēl, ne tām, ar kurām gribētos.

Kad sarunas atjaunojas un apkārtējo uzmanība nonāk pie Rinalda, Alekss pieliecas viņai klāt un klusi nočukst, ar savu elpu kutinādams ausi. – Skolas laikā man fizikā bija stabils 10. Visādi likumi, piemēram, divu ķermeņu pievilkšanās spēks, ir mana stihija. Ja vēlies, varu palīdzēt.

Danielas lūpas pusapzināti saliecas smaidā, izdzirdot piebildi par ķermeņu pievilkšanās spēku. Viņa zināja, ka viņš ir gudrs, bet nejau tik ļoti. Vai viņa tagad šēž blakus ģēnijam? Doma, ka Alekss viņai mācīs fiziku, liekas savādi aizraujoša. Tas tikai pierāda to, ka viņa pamazām sāk jūgties.

- Labi. – Viņa īsi nočukst. Uz puiša lūpām parādās tikko manāms smaids. Alekss atkal nosēžas tālāk no viņas un pievēršas sarunai, lai arī ir skaidri redzams, ka viņam par to ne silts, ne auksts. Intuīcija saka priekšā, ka viņš šeit ir tikai Danielas un Everta dēļ. Alekss nevēlas atstāt viņus divatā.

Meitene novēršas no puiša apveida un paveras uz pārējiem. Vien tagad viņa ievēro sev pievērsto Everta skatienu. Vīrietis izskatās... aizkaitināts.