IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

18

Daniela kā caur miglu sadzird Aleksa pavēli nepamest sapni, tomēr taisni zem kājām lūstošā grīda rada pārāk lielu paniku, lai tā vienkārši paklausītu. Daniela jūt, kā viņas prāts apiet Aleksa noliktās barjeras, un izslīd no sapņa.

Meitene pamostas elsojot. Istabu ir pārņēmusi necauredzama tumsa. Viss ķermenis deg, it kā viņa būtu ielikta karstā ūdens katlā. Smagā, smacējošā sega tikai pastiprina šo iespaidu. Matu šķipsnas līp klāt pie sasvīdušās sejas. Vienīgā skaņa ir Danielas satrauktās elsas.

- Kretīns. – Viņa izdveš tumšajā istabā. Sirds sitas kā negudra, liekot domāt, ka tā tuliņ izlēks caur muti. Daniela vienmēr ir spējusi atšķirt sapni no realitātes, tomēr šoreiz ir savādāk. Vēl sekunde un viņa varētu nekad nepamosties. Viņa būtu turpinājusi gulēt šajā gultā visu rītu, visu nedēļu, visu gadu, visu dzīvi. Naids, gluži kā uguns liesma, liek viņai sajust karstumu, kurš plūst no iekšpuses. Alekss viņai jau atkal draudēja, tikai šoreiz ar ko nopietnāku par noslēpumu izpaušanu. Ja Daniela turpinās ar to samierināties, viņš tikai paaugstinās likmes. Viņa netaisās to pieļaut.

***

Pēc skolas meitene dodas taisnā ceļā uz Paula māju. No rīta viņa bija saņēmusi īsziņu, kurā tika prasīts atnākt, lai apspriestu vakarnakts spēli. Daniela uzņēma to bez īpašas sajūsmas. Lai arī vakardienas sapnī viņa gandrīz neko nedarīja, nogurums tomēr ir jūtams. Tas nav tik spēcīgs kā parasti, bet pietiekami izteikts, lai vēlēšanās kaut ko darīt pilnībā izzustu.

- Daniela, nāc iekšā! - Pauls smaidot nosaka, atvērdams durvis. Spriežot pēc solīdā apģērba, vīrietis ir tikko atgriezies no darba. – Ej uz virtuvi, tur jau ir uzvārīta kafija. Jāsagaida vēl tikai Rinalds, tad varēsim sākt.

Meitene novelk mēteli, zābakus un iesoļo viesu istabā. Pirmais, kas piesaista skatienu, ir Alekss. Puisis ir izstiepies uz dīvāna ar vecu grāmatu rokās. Tikko Daniela viņu ierauga, atgriežas dusmas pa vakardienu.

- Ak, te nu tu esi. Es jau domāju, ka esi pārāk pārbijusies. – Viņš izsmejīgā tonī nosaka un slinki pieceļas kājās. Grāmatā tiek ielikta grāmatzīme telefona veidolā. Aleksa sejas izteiksme skaidri pauž, ka viņš ir neiedomāji apmierināts ar savu plānu meitenes spēju "atdzīvināšanā". Acīmredzot viņam nešķiet, ka tas bija lieki.

Daniela nebilst ne vārda un piesoļo pie puiša. Viņš jautājoši paceļ vienu uzaci, neatraudams savas ledainās acis no viņas.

Pirms viņš saprot, kas notiek, Daniela iesit puisim pļauku. Meitene nekad iepriekš to nav darījusi, taču kāda balstiņa saka priekšā, ka pļauka ir izdevusies. To tikai apstiprina plaukstas nospiedums uz Aleksa vaiga. Puisis pārsteigti pastreipuļo vairākus soļus atpakaļ, gandrīz paklūpot aiz krēsla malas. Pirksti pieskaras sejai, it kā tas kaut kā līdzētu. Šī aina savādi priecē Danielu – viņa ir parādījusi, ka ar viņu nedrīkst tā izrīkoties. Nākamreiz, kad viņš sadomās pārbaudīt viņas spējas, iepriekš izmantotā metode netiks atkārtota.

Šī ir pirmā reize, kad meitene redz Aleksu pārsteigtu. Šī vispār ir pirmā reize, kad puiša sejā ir lasāms kaut kas izņemot izsmieklu un augstprātību. Viņš bija gaidījis jebko, izņemot sitienu, sitienu no Danielas – meitenes, kura izskatās trauslāka par porcelānu.

Puisis iztaisnojas un nolaiž roku gar sāniem. Skatiens ir piekalts Danielai, tomēr nav īsti skaidrs, ko viņš jūt. Pārsteigumu nomaina kas cits. Brīdi klusējis, viņš izdveš. – Tas bija... lieliski.

Nav īsti skaidrs, ko viņš bija vēlējies ar to teikt. Vai viņam patika saņemt sitienu? Vai viņam patika pats sitiens? Vai viņš tādējādi cenšas viņu nokaitināt? Ja tā, tad viņam tas lieliski izdodas, jo Daniela iedegas jaunās liesmās. Paula rokas apstādina meiteni, kad viņa metas nākamajā uzbrukumā. Viņa īpaši nepretojas tam. Redzēt Aleksa sāpes ir viss, ko viņa bija vēlējusies panākt.

- Ja tu kādu dienu sadomāsi izdarīt vēl kaut ko stulbu, atceries šo brīdi, kretīn! – Meitene skaļi iesaucas.- Nākamreiz es tev uzsūtīšu koijotu baru, lai viņi izēstu no tevis to stulbumu!

Atveras priekšnama durvis un istabā iesoļo Rinalds. Viņa skatiens pievēršas smīkņājošajam Aleksam, kuram uz vaiga rēgojas pirkstu nospiedumi, tad Danielai un galu galā apstājas pie Paula, kurš visiem spēkiem cenšas noturēt meiteni vietā. Kā sadzirdējušas pavēli, no virtuves parādās arī dvīnes.

- Mēs dzirdējām klie...- Linda apraujas pusvārdā, ievērojusi istabā notiekošo.

- Interesanti... – Tas ir vienīgais, ko Rinalds pasaka.