IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

40

Everts ir atspiedies pret viesistabas palodzi, joprojām ģērbies āra drēbes. Seju rotā plašs smaids, tāpat kā viņa vecākiem, kuri ar viņu pļāpā. Caur logu ieplūstošā saule padara brūnos matus vairākus toņus spilgtākus un krāšņākus. Tumšo apģērbu apvij saules veidota zeltaina maliņa. Daniela neviļus iedomājas, ka saules stari padara viņa tēlu līdzīgu eņģelim. Šķiet, viņa sekundes laikā ir nokļuvusi citā pasaulē. Ja Alekss bija radījis ap sevi tumsu un aukstumu, kuru dēļ meitene nespēja piemeklēt vārdus, tad Everts ir pilnīgs pretstats. Vīrietis ar visu savu būtību izstaro gaišumu un draudzīgumu. Viņa sabiedrībā Danielai nav jāsatraucas, ka viņa pateiks kaut ko nepareizu.

Meitenei pievarot pēdējo pakāpienu, Everta skatiens pievēršas viņai. Vīrietis silti uzsmaida nācējai. – Kā jūties, slimiķe?

Danielas lūpu kaktiņi saliecas vieglā smaidā. – Pat neceri.

Novērtējis meitenes stāvokli kā apmierinošu, vīrietis palūdz iziet ārpus mājas robežām. Uzreiz kļūst skaidrs kāds būs sarunas temats. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, meitene pat ir priecīga par iespēju ar kādu par to parunāt. Danielas prāts nepārtraukti apstrādā visu zināmo informāciju, bet nespēj atrast kādu vērtīgu pavedienu. Everts ir detektīvs, iespējamība, ka viņš zinās ko vairāk, ir visai augsta. Šī doma liek viņai strauji apaut kājas un uzvilkt mēteli. Lai arī meitene ir droša par to, ka šāda darbība ne pie kā laba nenovedīs, viņa atstāj rāvējslēdzēju atvērtu. Šķiet, ķermenis deg, un vēsais Decembra gaiss vismaz daļēji mazina sajūtu, ka viņas iekšienē atrodas Tartars.

Viņi izsoļo uz mājas verandas. Daniela atspiežas pret mājas virsmu, tajā laikā, kad Everts nostājas iepretim.

– Ir kādi jaunumi? – Vīrietis jautā.

Meitene īpaši nesteidzas sniegt atbildi, lūkodamās uz saules pielieto sētu. Ņemot vērā, ka ir jau Decembra sākums, šāds laiks ir pielīdzināms brīnumam un, kā jau tas vienmēr notiek, šis brīnums paiet garām Danielai. Kāpēc viņa nebija varējusi saslimt vēlāk?

- Es pārraku visu internetu, tomēr neko daudz neuzzināju. Visi šie cilvēki bija uzņēmēji ar milzīgiem bankas kontiem. Nevienam nebija iemesls pašnāvībai. Tas arī viss. – Daniela izdveš, juzdama vilšanos savā balsī. Viņa ir vīlusies pati sevī. Kā lai uzzina, kurš ir slepkava, ja viņa pat nezina ko meklēt? No viņas iznāktu šausmīgs detektīvs.

Everts klusi iesmejas, liekot meitenei nesaprotoši viņu uzlūkot. – Daniela, tev nav jāmeklē kopsakarības un motīvi. Tavs uzdevums ir pētīt morfejus, meklēt dīvainu uzvedību, jebkādas pazīmes, kuras tikai tu, kā morfejs, spēj saskatīt. Atstāj visu pārējo man.

Meitene saprotoši pamāj, lai arī pie sevis nodomā, ka nebeigs patiesības meklējumus. Ja viņa neuzzinās kas ir kopīgs visiem upuriem, viņa nespēs noteikt vainīgo.

- Vai Alekss nav uzvedies dīvaini pēdējā laikā? – Everts jautā, mazliet pieklusinādams balsi, it kā puisis varētu mūs sadzirdēt no savas istabas.

Vai Alekss nav uzvedies dīvaini? – ir, pie tam vēl visu laiku, tomēr diez vai šī veida dīvainību var pieskaitīt pie slepkavības slēpšanas mēģinājumiem.

- Nedomāju, ka tas ir viņš. – Daniela izdveš. – Aleksam ir šausmīgs raksturs, tomēr viņš nav slepkava.

Vīrietis pārsteigti uzrauj uzaci. – No kurienes tāda pārliecība?

Iestājas klusums. Kā gan viņa var pamatot savu viedokli? Viņa vienkārši nespēj noticēt, ka Alekss spētu paveikt ko tādu. Bet, ja tā padomā, vai viņa tic iespējamībai, ka kāds cits morfejs to spētu? Danielasprāt, neviens no viņiem nav slepkava.

- Nu labi, tev būs laiks viņus visus papētīt. – Everts nosaka, saprazdams meitenes nespēju paskaidrot savu viedokli. Domājams, arī viņš kādreiz to ir jutis. Cik gan reizes nav dzirdēts par detektīvu attīstīto intuīciju un spēju saprast, kas ir slepkava, tikko viņi ierauga cilvēku? Šoreiz gan šī intuīcija strādā pret Aleksu.

Vīrietis uzmet īsu skatienu savam rokaspulkstenim. – Man ir jādodas. Boss sūta mani uz Ventspili, tur esot notikusi vesela slepkavību sērija, kurai ir nepieciešama mana uzmanība.

Everta balsī var dzirdēt nožēlu, it kā viņš tik tiešām nevēlētos viņu šeit atstāt. – Nedomāju, ka tas ilgs vairāk kā nedēļu. Ja kaut ko uzzini vai vienkārši vēlies papļāpat, zvani.

Daniela piekrītoši pamāj. Ņemot vērā, ka viņa ir ieslēgta šajā mājā uz nenoteiktu laika posmu, iespēja parunāt ar kādu, lieti noderēs, lai saglabātu veselo saprātu.

Negaidīti viena no vīrieša rokām vieglītēm gulst uz viņas vidukļa, kurš iepriekš bija slēpies aiz biezā mēteļa. Daniela īsti nepaspēj aptvert notiekošo, kad vīrietis uzspiež viņai uz lūpām vieglu, bet maigu skūpstu. Skūpsts ir īss, tomēr šajā īsajā sekundē meitene paspēj sajust patīkamu siltumu, kas viņu apņem.

Uzreiz pēc tā vīrietis atraujas. Viņa brūnās acis brīdi cieši lūkojas meitenes acīs, vienlaikus ar to uz lūpām esot rotaļīgam smaidam. Tad viņš vienkārši izsoļo pa vārtiņiem un pazūd skatienam.