IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

58

- Nesatraucies, elpo vienmērīgi, centies aizmigt pēc iespējas ātrāk. – Dāvids mierīgā balsī bilst. Vīrietis un viņa sieva ir apsēdušies uz gultas malas, apkrāvušies ar dažādām medicīnas iekārtām, bet pati Daniela ir jau nogūlusies zem segas. Visu dienu viņa juta nepārvaramu vēlmi gulēt. Ik pa laikam viņa pat ieslīga transam līdzīgā stāvoklī, kad acis ir vaļā, bet apkārt notiekošais šķiet tāls un mazsvarīgs. Tādos brīžos vien kādas negaidītas skaņas vai balsis lika satrūkties un atgriezties realitātē. Ironiski, bet tagad meitene nespēj aizvērt ne aci. Bailes ir pārākas par miegu. Daniela spēj skaidri iedomāties, kas notiek augšstāvā. Alekss, tāpat kā viņa, ir nogūlies gultā, bet Pauls viņam blakus pēdējo reizi dod norādes. Alekss, visticamāk, atbild īsi un aizkaitināti, ja atbild vispār. Varbūt puisis vienkārši klusē. Jā, drīzāk tā.

- Nesatraucies. – Elvīra atkārto, gādīgi pavilkdama segu augstāk. Danielai nekad nav bijusi īpaša iespēja tuvāk iepazīties ar Elvīru un Dāvidu. Viņi vienmēr turējās mazliet atstatus, vairāk sarunājās ar pieaugušajiem, tomēr vienmēr paturēja acīs bērnus. Tagad, kad viņi tik silti lūkojas meitenē, viņa nespēj neiedomāties cik brīnišķīgi vecāki viņi ir. Everts tam ir par pierādījumu.

Daniela beidzot piespiež sevi aizvērt acis. Atpakaļceļa nav. Viņai nav kur sprukt. Liekas, ķermenis beidzot padodas. Muskuļi atslābst, elpošana izlīdzinās un siltā sega vairs nešķiet ne tuvu tik smaga.

***

Ūdens strauji apņem ķermeni, liekot instinktīvi ievilkt elpu. Daniela atver acis.

Pašas zemapziņa ir ievedusi viņu dīvaina paskata ūdenstilpnē. Rodas iespaids, ka it visur ir salikti spoguļi, kuri atkārto viens otru. Kur gan viņa neskatītos – uz augšu, uz leju, pa labi, pa kreisi, visur ir redzamas garas ūdenszāles, kuras draudīgi vijās pie viņas rokām un kājām. Kad viena no tām aizskar ādu, meiteni pārņem asas sāpes. Uz kājas acumirklī izveidojas apdegums, kurš izplešas krietni lielāks par pašu auga lapu. Daniela piespiež sevi ignorēt sāpes. "Tās ir tikai tavā galvā," viņa nebeidz sev atkārtot.

Ko Alekss teica?

"Apskati apkārtni. Novērtē to, " galvā atskan puiša balss. Meitene vēlreiz paveras uz visām pusēm. Gaišs, teju caurspīdīgs ūdens, tumšas, garas ūdenszāles, nav redzama ne ūdenstilpnes gultne, ne augša. Citos apstākļos tas būtu radījis Danielā paniku, taču viņa pārsteigti saprot, ka spēj elpot arī zem ūdens. Acīmredzot dabas likumi sapnī nedarbojas.

Brīdi vērojusi apkārtni, meitene nolemj peldēt vienā no virzieniem, nospriezdama, ka agru vai vēlu viņai būs jāatrod krasts. Katra kustība prasa milzīgu piepūli, it kā ūdens vietā būtu želeja. Vēl jo vairāk, jo tālāk viņa peld, jo tuvāk aug ūdenszāles. Brīdī, kad viņa jau sāk apdomāt atkāpšanās ceļu, skatienu piesaista kaut kas tālumā.

Alekss. Puisis uzrodas kā no nekurienes. Siluets ir tik tikko saskatāms, tomēr ap viņu esošais gan.

Lai cik dīvaini tas nešķistu, viņš atrodas uz sauszemes. Liekas, kāds ir sadalījis ainavu divās daļās. Vienā pusē ir Daniela un nebeidzami ūdeņi, bet otrā Alekss un plaša pļava, kurā debesis klāj biezi, tumši mākoņi. Šāds teritorijas plānojums gan nesaglabajās ilgu laiku. Vietās, kur abas ainavas saskaras, veidojas kaut kas cits – trešais. Gluži kā filmās meitene vēro mazo strēmelīti paplašināmies un "aprijam" visu pārējo. Nepaiet ne minūte, kad Danielu apņem ledains ūdens. Diemžēl, tā ir vienīgā līdzība ar iepriekšējo ainavu. Ūdens ir tumšs, it kā kāds būtu pēkšņi izslēdzis gaismu. Ūdenszāles ir zudušas.

- Kas notika? – Pēkšņi atskan balss. Alekss jau ir atpeldējis līdz viņai. Kā jau ierasts, sapnī viņš ir parādījies viscaur melnā. Melnas bikses, melnas kedas un melns krekls, kurš ūdens dēļ cieši līp pie ķermeņa, izceļot muskuļoto torsu. Ja būtu citi apstākļi, Daniela labprāt vērtos viņā krietni ilgāk, bet tagad viņa spēj domāt tikai par notiekošo. Auksts, tumšs ūdens. Viss. Nekādu šķēršļu. Tas liekas pārāk labi, lai būtu taisnība.