IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

13

- Tu jau atnāci? Tu teici, ka šodien aizkavēsies... – Elvīra smaidot nosaka un pieceļas no galda, lai apskautu nācēju. Vīrietis novēršas no Danielas un pievērš uzmanību... mammai. Nešķiet, ka šī situācija viņu jebkādi ietekmētu. Tam gan ir izskaidrojums – ne jau viņam ir jābaidās no tā, ka kāds pastāstīs par noslepkavotu cilvēku. Tas nebija teikts atklāti, tomēr viņa izteiktajos vārdos bija dzirdamas aizdomas. Everts prasīja par meitenes miega režīmu – kurš normāls cilvēks, it īpaši detektīvs, uzdod šādus jautājumus bez iemesla? Vīrietim bija radušās aizdomas, bet viņš nerada apstiprinājumu tām. Tagad, kad Daniela ir atvesta šurp – pie citiem sapņotājiem, šis fakts ir acīmredzams.

- Boss apžēlojās un ļāva iet mājās agrāk. – Detektīva palīgs paskaidro, atraisīdamies no mammas tvēriena un paspiesdams roku tēvam. Ir skaidri redzams, ka atpūta viņam ir nepieciešama – Everta seja ir identiska tai, kuru Daniela redz tēvam pēc smagas darba dienas.

- Sveiki, sīkie. – Everts smaidot nosaka. – Jums jauniņā, ko?

Daniela mulsi pasmaida par atbildi. Everts tēlos, ka viņi nav pazīstami? Meitenei nav nekas pret to, tomēr tas šķiet pārlieku dīvaini un pat neloģiski.

- Daniela. Iepriekš zudušais morfejs. – Arta izdveš un tūliņ iesmejas. – Izklausās pēc kādas filozofiskas grāmatas nosaukuma.

Daniela tajā laikā saspringti gaida Everta reakciju.

Par pārsteigumu, viņš nešķiet šokēts. Tieši otrādi, rodas iespaids, ka vīrietis to bija gaidījis, it kā tas būtu jau iepriekš zināms sižeta pavērsiens.

- Laipni lūgta trakonamā! – Everts nosaka ar patiesu smaidu uz lūpām. Jau tad, kad detektīva palīgs pildīja savus darba pienākumus un ieradās meitenes mājās, viņš izstaroja savādu mieru. Tagad šī enerģija ir vēl spēcīgāka.

- Mēs tieši runājām par mūsu trako padarīšanām. – Rinalds paziņo. – Apspriedām mūsu krutākos sapņus. Es aizmirsu pieminēt to reizi, kad es liku tev izdzēst policijā esošo protokolu par mani.

Dekoratīvais spilvens ielido Rinaldam sejā. Everts cenšas notēlot dusmas, tomēr tas neizdodas ilgāk par pāris sekundēm. – Es atrisināju šo problēmu sev zināmajā veidā – uzrakstīju citu protokolu vietā.

Rinalda smaids mazliet noplok, ļaujot noprast, ka Everts saka taisnību. Vīrietis, savukārt, uzlūko Aleksu, kurš tobrīd kāpj lejā no palodzes, lai noliktu malā izdzerto kafijas krūzi. – Aleks, padalījies ar saviem noslēpumiem?

Alekss uzlūko Evertu ar ledainu skatienu. Arī otra sejā ir manāma nepatika. Uzreiz ir skaidrs, ka viņi nav labākie draugi.

-Spriežot pēc tava izskata, tu netiec galā pat ar tiem noslēpumiem, kurus tev sagādā vietējie huligāni. Domāju, mani sapņi ir virs tavas saprašanas robežas, Evert. Kad paaugsies, parunāsim par to.

Nešķiet, ka kādu pārsteigtu puiša reakcija. Pauls skaļi nopūšas, kā pauzdams savu viedokli par visu notiekošo. Ramona nobola acis. Rodas iespaids, ka šāda veida vārdu pārmaiņas šeit ir pierasta lieta.

Rinalds nevērīgi nokož cepuma gabalu. Smaids nepamet viņa seju ne uz sekundi. – Aleks, ļauj mums kaut reizīti ieiet tavos sapņos! Mūs ŠAUSMĪGI interesē tava iekšējā pasaule.

Balss skan pārspīlēti, ļaujot noprast, ka tas ir sarkasms.

- Varu uztaisīt rentgenu, ja vēlies. – Alekss īgni novelk un pazūd virtuvē.

- Cik jauks cilvēks, vai ne? - Rinalds vien nosmīn.

- Es tā arī nesapratu, kas viņam nepatika? – Daniela vaicā.

- Neviens no mums nav ne reizi viesojies Aleksa sapnī. Viņš mūs bloķē. Kā saka "Aizliegtais auglis vissaldākais", tāpēc mūs tik ļoti interesē, ko viņš slēpj. Diemžēļ, tieši viņš ir stiprākais no mums visiem. Neviens nespēj ieiet viņa sapnī, ja viņš pats to nevēlas. Mums ir iespēja ar viņu parunāt tikai viņa veidotajos sapņos, ne tajos, kurus veido zemapziņa.– Linda paskaidro, nervozi vērojot Aleksu cauri virtuves durvju spraugai.

Meitene pārsteigti samirkšķina acis. Alekss nevienu nelaiž sapnī... Prātā ataust reize, kad viņa aicināja puisi doties uz atrakciju parku. Viņš ļāva redzēt savu sapni. Atmiņā atgriežas fragmenti – naksnīga Rīga, laternu gaismas, meitenes, kuras dzied "Circenīša Ziemassvētki". Viņš nebija priecīgs ieraudzīt ciemiņu savā sapnī, tomēr arī nedzina prom... Acīmredzot, viņš nerēķinājās ar to, ka kādreiz satiks meiteni realitātē.

Cenzdamās mainīt domu plūdumu, viņa paceļ skatienu pret Evertu. Pirmā problēma – Alekss. Otrā – Everts. Risks tikt atklātai aug ģeometriskā progresijā.

- Vai jūs arī esat viens no sapņotājiem? - Daniela pēkšņi izdzird sevi jautājam. Everta lūpās atgriežas smaids.

- Pirmkārt, mans pensijas vecums vēl nav pienācis un nav vajadzība uzrunāt mani uz "jūs". – Everts nosaka. Daniela piekrītoši pamāj ar galvu. Kad vīrietis ieradās viņas mājā, situācija bija citāda – viņš bija darbā. Tagad acīmredzot viņš ir kas līdzīgs draugam, tāpat kā pārējie telpā esošie. Ņemot vērā, ka viņš nevarētu būt vecāks par 25 gadiem, "jūs" forma ir tik tiešām nederīga. – Un, otrkārt, nē, es neesmu viens no tiem tur.

Visiem apkārt esošajiem tiek galvas mājiens. Arta, kurai, šķiet, nepatīk, kad viņu uzrunā kā "to tur", iemet Evertam ar kārtējo dekoratīvo spilventiņu.

- Ak, tā ģimenes mīlestība. – Vīrietis nosaka, noķerdams spilvenu, pirms tas ietriecas viņam sejā. – Es labprāt ar jums papļāpātu, bet man ir jādodas aizpildīt dažādas lapiņas, priekš kurām detektīvs pats ir pārāk slinks.

- Tas darbs tevi novedīs līdz nervu sabrukumam. – Elvīra aizkaitināti paziņo, tomēr norāda, lai dēls iet uz istabu un pastrādā tur, pirms viņi nav atgriezušies paši savās mājās.

Vīrietis uzmet īsu skatienu Danielai, tad pasmaida un pazūd skatienam. Meitene paliek vērdamās nopakaļ. Viņš notēloja, ka nepazīst Danielu. Jautājums ir 'kāpēc? ".