IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

92

Kā jau sarunāts, tās pašas dienas vakarā Daniela un Alekss ķeras pie plāna izpildes. Meitene bija centusies pierunāt puisi sadalīt "ceļojumu" uz vecāku sapņiem divās daļās, jo ieiet triju cilvēku sapņos vienā naktī ir visai spēkietilpīgi, taču morfejs negribēja neko par to dzirdēt. Pēc neilga strīda Daniela padevās, saprazdama, ka arī viņa loģikā ir sava daļa patiesības-jo ātrāk viņi to izdarīs, jo mazāk nervu šūnu tas prasīs. Divas dienas pēc plāna izveides meitene bija staigājusi apkārt satraukta un nervoza. Trešā diena būtu tikai sliktāka. Vēl jo vairāk, kāda naiva viņas daļiņa cer, ka viņi neko neatradīs, visi pieaugušie būs uzvedušies kārtīgi un nebūs nekādā veidā saistīti ar slepkavu.

Vispirs viņa ieiet Paula sapnī, nospriezdama, ka tur būs visdrošāk. Intuīcija saka priekšā, ka tas nevar būt viņš. Vīrietis ir pārāk... tēvišķs, lai kaut kādā veidā nodarītu kaitējumu saviem bērniem. Viņš mēdz būt stingrs, bet acis, kā zināms, melot neprot. Pauls mīl savus bērnus, par to nav šaubu.

"Tieši tāpat tu biji pārliecināta, ka Alekss nav slepkava," pašas balstiņa nosaka, taču Daniela tūliņ to izlabo, :"Alekss nav slepkava."

Viņam netika dotas izvēles iespējas, viņš nespēja pretoties spēcīgāka morfeja iedarbībai. Lai kurš arī būtu slepkava, tas nav Alekss. Puisis to cītīgi slēpj, tomēt Daniela zina – katra slepkavība moka viņu dienu no dienas, tās neļauj par sevi aizmirst ne uz mirkli. Pakrūtē uzliesmo spēcīgas dusmas. Tas morfejs, kas lai arī viņš nebūtu, ir sadragājis Aleksa sirdi sīkās, sīkās lauskās. Kā gan cilvēks var atlabt pēc piecām slepkavībām? Nezināmais izpostīja puiša dzīvi.

Ainava izmainās, liecinot, ka meitene ir nokļuvusi Paula sapnī. Nu ko, process ir sācies. Paula zemapziņa viņus nogādā kādā pludmalē, kurā pūš spēcīgs, ledains vējš. Vīrietis pastaigājas gar krastu un šķiet mazliet izbrīnīts par Danielas klātbūtni. Mierina vien doma, ka nākamajā rītā viņš visu aizmirsīs. Psihologa apziņa ir spēcīgāka nekā vairums cilvēku, taču ar to nav pietiekami, lai pretotos ietekmei. Paiet ne vairāk kā piecas minūtes, kad Daniela izslīd no sapņa, juzdama atvieglojumu plešamies pa ķermeni. Pauls nav ar to saistīts. Meitenes ietekme padarīja viņu maksimāli atklātu, tādējādi ļaujot saprast, ka vīrietis slepus no pārējiem meklē ziņas par cilvēkiem ar morfeja pazīmēm – asu vitamīnu, minerālvielu trūkumu, sliktu miegu, vāju imunitāti, sūdzībām par galvassāpēm u,t.t. Cerība ir vāra, taču tā ir.

Elvīras sapnis iepriecina Danielu ne mazāk – sieviete pirmo reizi dzird par slepkavībām, viņai nav ārlaulību bērnu. Kad meitene jautāja par Dāvidu, viņa bija gatava apzvērēt, ka vīrietim nav citu bērnu. Kaut kas sievietes balsī lika noticēt. Aleksam nav ko meklēt viņa sapnī.

Pēdējā ir Ramona. Sākotnēji Daniela pat nedomāja viņu pārbaudīt, taču Alekss uzstāja, ka jāpārbauda ir pilnīgi visi. Doma par puisi, kurš šobrīd viesojas viņas tēva galvā, liek justies neomulīgi.

- Daniela? – Sieviete pārsteigti jautā, palūkodamās pār plecu. Viņas sapnis ir nogādājis meiteni kādā vasarnīcā meža vidū. Pati Ramona sēž dārza šūpolēs ar televizora pulti rokās. Nav īsti skaidrs kamdēļ tā ir nepieciešama, tomēr Daniela nepievērš tam īpašu uzmanību – vairums sapņu ir pilnīgi neloģiski, šis nav tas dīvainākais.

- Sveika. – Rudmate sasveicinās, cenzdamās balsi padarīt pilnīgi mierīgu, pat draudzīgu. Ramonas pleci ir saspringuši, sejā nav ne miņas no smaida. Liekas, sieviete pat ir mazliet satraukta. – Es tev uzdošu pāris jautājumus, bet tu atbildēsi pilnīgi godīgi, labi?

Daniela nostājas iepretim šūpolēm, no augšas lūkojoties Aleksa pamātē. Pat vasarnīcā viņa izskatās tā, it kā taisītos uz kārtējo konferenci – zīmuļsvārki ir saskaņoti ar tādas pašas krāsas žaketi, kājās ir dārgas kurpes, bet tumšie mati ir sataisīti augstā copē.