IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

65

Aleksa acis jau simto reizi pārslīd pāri vienai un tai pašai rindiņai grāmatā, tomēr vārdu jēga atkal pazūd kaut kur pusceļā. Parasti viņam šādas problēmas neeksistē – puisis spēj lasīt pat tad, kad apkārt visi bļauj un ārdās. Tagad viss ir savādāk. Vairs nav svarīgi, ka viņa rokās atrodas viena no iemīļotākajām grāmatām. Ar to vien nepietiek, lai novērstu domas no galvenās problēmas.

Saule jau taisās uz rietu, bet no Danielas ne ziņas. Muļķīgas cerības vadīts, viņš pat pārbaudīja vietas, kur meitene parasti uzturas – dzīvokli, skolu, tuvākos parkus un kafejnīcas, viņas labākās draudzenes māju. Pēdējā pieturas punktā viņam nācās sarunāties ar kādu īpaši kautrīgu būtni, kura baidījās pat paskatīties Aleksa virzienā. Puisis gan nojauš, ka tā varētu būt viņa vaina. Garastāvoklis visas dienas laikā saglabājās nemainīgi agresīvs un uzbrūkošs. Katra skaņa spēja izvest no pacietības.

Trīs klusi, tomēr skaidri klauvējieni nonāk līdz puiša ausīm. Nav pat jāatver durvis, lai zinātu, kas ir nācējs. Tikai Pauls ir tik pacietīgs attiecībā uz Aleksa aizliegumu nākt istabā. Pārējie parasti bungā pa durvīm tik skaļi un nepacietīgi, it kā stāvētu pie mazmājiņas durvīm ar pārpildītu urīnpūsli, kurš jebkurā mirklī draudētu eksplodēt.

Slinki pietrausies kājās, Alekss nomet nobružāto grāmatu gultā. Pēc sekundes durvis jau ir atvērtas un skatienam paveras tēvs. Vīrietis izskatās vēl nogurušāks nekā parasti. Ņemot vērā pēdējos notikumus, tas nav nekāds pārsteigums.

- Gribēju ar tevi parunāt. Varu ienākt? – Vīrietis jautā, viegli pamādams istabas virzienā. Tajās naktīs, kad Alekss bija dvīņu un Danielas sapņos, viņš bija ļāvis tēvam ienākt istabā. Šķiet, Pauls to iztulkoja nepareizi. Alekss joprojām nevēlas, lai kāds atrastos viņa personīgajā telpā. Anna un...Daniela ir vienīgie izņēmumi.

Puisis izsoļo gaitenī un aizver aiz sevis istabas durvis.– Tam ir domāta viesistaba.

***

- Tātad, tev ir kāda informācija? – Alekss jautā, atkrizdams vienā no krēsliem. Māja ir pustukša, puisis ir vienīgais, ar kuru Pauls var apspriest notikušo. Ramona ir darbā, Rinalds paliek pa nakti pie Kristīnes (viņam negribas pat domāt, kas tur šobrīd notiek), bet dvīnes un viņu vecāki aizbrauca jau vakar, izvairoties no tā haosa, kas sekoja Danielas pazušanai. Paliek tikai Alekss un Anna, bet pēdējā nav tas labākais cilvēks, ar kuru apspriest tādas lietas.

- Mēs ar Martu šodien paspriedelējām un nodomājām, ka mēs varētu mēģināt piesaistīt policiju. - Atskan atbilde, kura liek puisim sajust dusmu dzirkstis pakrūtē. Visu dienu viņi apsprieda šo stulbo variantu? Tas ir labākais, uz ko tie divi ir spējīgi?

- Kādu policiju!? – Viņš skaļā balsī jautā. – Lai kas arī nebūtu laupītājs, viņš bija informēts par Danielas spējām. Ko tu teiksi tiem idiotiem formās? Viņi neko neatradīs, tu taču to saproti, vai ne?

Pauls lūkojas dēlā ar mierīgu skatienu, it kā tas vispār nebūtu izteicis ne vārda. – Es domāju piesaistīt kādu, kurš ir informēts par visu notiekošo.

Brīdi puiša sejā var lasīt vārdos neizteiktu jautājumu, taču visai ātri to nomaina sapratne. Ir pilnīgi skaidrs uz ko tēvs mērķē un šī doma Aleksam nepavisam nepatīk.

- Everts... – Viņš klusi nomurmina. Lai cik absurdi tas neskanētu, puisis negrib, lai Everts būtu iesaistīts. Viņam nekad nav paticis tas iedomīgais pāvs, tomēr līdz ar Danielas parādīšanos tas viss pārgāja uz jaunu līmeni. Tagad viņš negrib, lai viņš atrastos vienā mājā ar meiteni, negrib, lai viņi runātu vai pat redzētu viens otru. Velns parāvis, ja Alekss to varētu izdarīt, viņš ieslēgtu Danielu četrās sienās un neļautu tikties ne ar vienu vīriešu dzimuma pārstāvi. Pats puisis saprot, ka šāda uzvedība ir tāla no tā, ko cilvēki sauc par normālu, taču arī mainīt viņš neko nevar. Alekss nevar būt kopā ar meiteni, bet tas nenozīmē, ka viņš ir gatavs redzēt viņu ar kādu citu. Nē, to puisis nepieļaus. Vismaz ar Evertu noteikti ne.

Pacēlis skatienu, viņš mana, ka tēvs nenovērš acis no dēla. Nu protams, vīrietis jau atkal ir iejuties psihologa lomā un mēģina nolasīt katru mikroizteiksmi Aleksa sejā.

- Labi. – Viņš ar milzīgu piepūli izdveš. Lielāks par naidu pret Evertu ir vien satraukums par Danielu. Puisis nekad nepieļaus, lai paša greizsirdība pakļauj meiteni briesmām.

- Tādā gadījumā es zvanu Evertam? – Nenovērsdams acis no dēla, Pauls pārjautā. Liekas, vīrietis nojauš par Aleksa iekšējo cīņu. Protams, viņš nojauš. Turēt kaut ko noslēpumā no tēva ir teju neiespējami. Visas dzīves laikā tas ir izdevies tikai vienreiz un tas prasīja milzīgu piepūli.

Viņš jau taisās apstiprinoši pamāt, kad atskan īsziņas signāls. Tēva acis noslīd līdz mazajam stikla galdiņam un apstājas pie telefona. Liekas, vīrietis ļoti nelabprāt pārtrauc sarunu.

Alekss vēro kā emocijas nomaina viena otru, sākot lasīt ziņu. Apmulsums, satraukums, bailes un galu galā dusmas.

- Plāni mainās. – Pēc ieilgušas pauzes istabu piepilda vīrieša neapmierinātā balss. Saprazdams, ka kaut kas nav lāgā ar to ziņu, Alekss bezceremoniāli izrauj telefonu no tēva pirkstiem. Rakstītāja numurs ir noslēpts.

"Daniela ir sveika un vesela... pagaidām. Ja jūs mēģināsiet viņu meklēt, piesaistīt policiju vai savu rokasdetektīvu, tas tā vairs nebūs. Uzvedieties labi un drīz vien dabūsiet atpakaļ savu guļošo princesi."

Puisi piepilda aklas dusmas. Pirksti sažņaudzas dūrē, zobi tiek spēcīgi sakosti, skaidri izceļot žokla līniju. Tie mērgļi vēl uzdrošinās draudēt!? Būtu Aleksa vaļa...

- Nomierinies, - Atskan stingra balss. Tā ir pašpārliecināta, asa, tieši tāda, lai nomierinātu pēkšņo dusmu vilni, kas puisi pārņēmis. Alekss lēni paceļ skatienu pret tēva tumšajām acīm. Vīrietis ar visu savu būtību izstaro rakstura stingrību. Tas tik tiešām palīdz. Sajutis, ka pārāk nododas šīm iznīcinošajām jūtām, puisis izpūš aizturēto elpu. Tikpat strauji kā sākusies, dusmju lēkme izplēnē. Dūre atslābst, atgriežot pirkstu kauliņiem ierasto krāsu. Labajā rokā sažņaugtais telefons tiek novietots uz galda. Ir vajadzīgas vēl pāris sekundes, lai nomierinātu apziņu.

- Paldies. – Alekss izdveš, iespējams, pirmo reizi pa daudziem gadiem. Viņš nekad nav izjutis vēlmi kādam pateikties, tomēr tagad, pēkšņi, tas liekas tikai normāli. Vai tas nozīmētu to, ka puisis kļūst par lupatu?

Viens ir skaidrs – lai kas arī nenolaupītu Danielu, Alekss to tik vienkārši neatstās.