IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

91

- Līdz rītdienai. Pat nedomā vairāk slimot, es tevi aiz matiem uz skolu atstiepšu. – Beāte nosaka, cieši apskaudama Danielu, kuras smadzenes pēc astoņām mācību stundām strādā visai negribīgi. Viņa jūt savas lūpas saliecamies vieglā smaidā. – Tad es noteikti atnākšu, mati man ir pārāk svarīgi.

Īstenībā, šie mati ir svarīgi Aleksam, nevis viņai, tomēr Beātei to nevar atklāt. Vismaz ne pagaidām.

Beāte pēdējo reizi atvadās un dodas pie sava tēva, kurš jau gaida viņu pie mašīnas. Daniela tajā laikā smagi izpūš gaisu no plaušām. Nokavēto stundu skaits ir tieši proporcionāls galvassāpēm, kuras tās rada. Šodien meitene ir paspējusi intervēt klasesbiedrus par pēdējiem nokavētajiem kontroldarbiem, ir ievākusi prāvu čupiņu burtnīcu, no kurām visu vakaru pārrakstīs pierakstus, kā arī sarunāja ar franču un angļu valodu skolotājiem, ka kontroldarbus nerakstīs. Allaž labajām atzīmēm šajos priekšmetos ir savas priekšrocības. Par spīti nogurumam, meitene nespēj nepasmaidīt, atceroties fizikas skolotāja sejas izteiksmi, kad viņa nodeva darbu – vīrieti ļoti pārsteidza fakts, ka visi lauciņi bija aizpildīti, parasti Daniela nodod lapu, kurā aizpildīta vien puse un tā pati sastāv no svītrojumiem.

- Daniela! – Kāda balss iesaucas, liekot meitenei apstāties celiņa vidū. Cilvēku un mašīnu ir tik daudz, ka viņa nespēj saprast no kuras puses nāca sauciens.

- Pa labi!

Tikko Daniela paveras turp, sirds uz brīdi pamirst, pirms sākt mežonīgu sprintu. Everts! Sasodīts! Domas sāk drudžaini klupt viena aiz otras, liekot meitenei kā paralizētai vērties vīrieša stāvā. Jābēg, jābēg ko kājas nes! Viņa nav atbildējusi uz zvaniem un īsziņām jau vairākas dienas, lai arī lieliski apzinājās, ka vīrietis gaida ziņas. Visšausmīgākais šajā situācija ir atbildes neesamība. Nē, viņa joprojām nav izlēmusi ko Evertam teikt, nevar taču vienkārši pavēstīt, ka tas ir Alekss, vai ne? Viņš nesapratīs.

- Man ir auksti, vai zini. – Vīrietis nosaka, tādējādi norādīdams uz Danielas paralīzi. Visas pūles tiek veltītas, lai sejā neatspoguļotu to paniku, kas iekšpusē nemitīgi plosās. Meitene piesoļo pie Everta, kurš ir atspiedies pret mašīnas priekšu.

- Nu sveika, sen neredzētā. Kāp mašīnā, aizvedīšu tevi līdz mājām. – Vīrietis bez liekām ceremonijām pavēsta. Danielas prātā pavīd doma, ka šī ir pēdējā iespēja bēgt, taču viņa neļauj tai piepildīties. Tas būtu mazākajā mērā dīvaini.

Pilnīgā klusumā Everts un Daniela piesprādzējas, mašīna ierūcas un izbrauc no skolas teritorijas. Vien pie pirmā pagrieziena vīrietis sāk runāt.

- Vakar es zvanīju Paulam, viņš teica, ka tu esi pilnīgi izveseļojusies, tomēr nespēj pieiet pie klausules, jo guli.

Daniela pagriež galvu pret logu, lai Everts nespētu tajā izlasīt pārsteigumu. Pauls nebija bildis ne vārda par to, ka detektīva palīgs bija viņam zvanījis. Vai Aleksa tēva teiktais bija taisnība un Daniela tik tiešām gulēja, vai arī tas bija kārtējais "psihologa" izgājiens? Katru reizi, kad meitene paskatās uz viņu, rodas iespaids, ka šis cilvēks zina par viņu visu. Dažbrīd tas ir biedējoši, citreiz pārsteidzoši, reizēm pat mierinoši. Viņš ir kā radīts savai profesijai.

- Es agri aizgāju gulēt. – Meitene attrauc. Meli, viņa aizgāja gulēt pat vēlāk par ierasto. Vēl jo vairāk, meitene pat neatradās savā istabā.

- Vai tu gulēji pēdējās trīs dienas?

Šoreiz jautājums nav tik draudzīgs, kā ir ierasts dzirdēt no Everta. Tonis ir ass, taču pieklusināts, it kā viņš censtos pats sevi nomierināt. Tas izdodas, vīrietis nav ne tuvu tik dusmīgs, cik Daniela viņa gadījumā būtu.