IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

79

Alekss izrādās izcils skolotājs, kas pats par sevi liekas neiespējami. Tas taču ir Alekss – puisis, kurš nespēj pat normāli komunicēt ar citiem. Kur gan tik antisociālam cilvēkam līdz mācīšanai? Tomēr puisim tas izdodas teju dabiski. Viņš runā mierīgā balsī, katru faktu paskaidro tuvāk un sniedz piemērus no dzīves. Ja viņš ievēro, ka Daniela nav līdz galam sapratusi teikto, viņš neskrien tālāk, bet gan apstājas un detalizētāk izstāsta vielu. Puisis neuzvedas tā, it kā būtu ģēnijs, kurš runā ar bērndārznieku. Pēc pāris stundām meitene jau jūtas visai droša par savām zināšanām. Daniela pat pieķer sevi iztēlojamies skolotāja pārsteigto sejas izteiksmi, kad viņš ieraudzīs viņas kontroldarbu. Meitene nekad nav bijusi spēcīga viņa priekšmetā un septiņnieks bija lielākais, uz ko viņa bija spējīga.

- Pārliecināsimies, ka es visu sapratusi. – Alekss izdveš, aizcirzdams grāmatu. Puisis pamet gultu, kurā viņi bija gulējuši pēdējās stundas un piesoļo pie galda. Visas uz tā samestās lapas viņš iemet atvilktnē, it kā tas nebūtu nekas svarīgs. Daniela negribīgi pietraušas no gultas un apsēžas datorkrēslā. Alekss noliek viņas priekšā baltu lapu.

- Pieraksti uzdevumu. – Morfejs stingrā balsī paziņo. Meitene nespēj novaldīt smaidu. Viņš runā tā, it kā tik tiešām būtu skolotājs. -Lāzera staram atstarojoties no DVD diska, redzams difrakcijas nulltais un pirmais maksimums. Attālums starp maksimumiem ir 73 cm, attālums no DVD diska līdz galdam – 40 cm. Lāzera starojuma viļņa garums...

Puisis turpina bārstīties ar gudriem terminiem, bet Daniela tos steidzīgi pieraksta, pie reizes gudrodama, vai viņš pats izdomāja šo uzdevumu. Alekss ir neiedomājami gudrs savam vecumam. Neiet runa tikai par mācībām. Viņš bija spējīgs papildināt savu stāstījumu ar zinātnisko pētījumu rezultātiem, viņš runāja krietni plašāk, nekā bija aprakstīts grāmatā. Puisis ir vienlīdz labi attīstījis sevi visos virzienos – viņam padodas gan fizika un matemātika, gan literatūra un svešvalodas. Pie tam, vaina nav "ģeniālajās" smadzenēs. Nē, viss, ko viņš zina, ir tikai pateicoties paša interesei par to. Nav tā, ka informācija pati saglabājas puiša galvā. Daniela nespēj neapbrīnot morfeja mērķtiecību un zinātkāri.

- Laiks piecas minūtes. – Viņš nosaka, piesoļodams pie eža terārija. Meitene tajā laikā vēlreiz izlasa uzdevumu un ķeras pie modeļa zīmēšanas. Liekas, šī ir pirmā reize dzīvē, kad viņa saprot uzdevumu no pirmās reizes.

Pēc divām minūtēm Daniela ir pabeigusi zīmējumu un izrēķinājusi difrakcijas leņķi, atliek tikai aprēķināt attālumu starp diviem celiņiem DVD diskā. Meiteni piepilda bērnišķīgs prieks, it kā viņa būtu beidzot iemācījusies dzejoli Ziemassvētku vecītim.

Viņa ir tik iegrimusi darbā, ka ievēro Aleksu vien tad, kad viņa vēsie pirksti gulst uz viņas pleciem un kakla, bet seja iegrimst matos.

- Tavi mati padara mani traku. – Viņš nočukst, izvilinot no Danielas smaidu. – Nopietni, tev viņi ir jānogriež vai jānokrāso.

Meitene pārsteigti uzrauj uzaci, taču no vietas neizkustas. – No sākuma tu saki, ka mani mati padara tevi traku, bet tad saki, ka man tie ir jānogriež? Tava loģika klibo, ģēnij.

- Mana loģika nekad neklibo. – Viņš nosaka, neatlaizdams viņu ne uz sekundi. – Man būtu jāprot saglabāt veselais saprāts tavā klātbūtnē, bet es to nevaru.

Daniela silti pasmaida. Vārdi ļoti atgādina tos, kurus puisis teica savā dzimšanas dienā. Tā bija pirmā reize, kad viņš atzinās "jūtās" Danielai. Tolaik gan viņš to izteica savādākā formā, apgalvojot, ka meitene padara viņu vāju. Interesanti, viņš joprojām uzskata, ka mīlestība padara cilvēku vārgu?

- Tātad, tu mīli tikai manus matus? – Viņa jautā, balsī ieskanoties rotaļīgai notij.

- Pildi uzdevumu, skolniek. – Alekss stingrā balsī nosaka, demonstratīvi izvairīdamies no atbildes. Meitene gaida, kad rokas viņu atlaidīs, tomēr tas nenotiek.

- Skolotāj, jūsu pieskāriens man traucē. – Daniela izdveš, izvilnot no viņa klusu, zemu smiekliņu. Liekas, puisis atkal ir kļuvis atvērts – tāds, kāds viņš spēj būt tikai viņas sabiedrībā.

- Nerunā pretī vecākajam un pildi uzdevumu. Tev ir palikusi minūte. – Atskan stingra atbildi. Viņai nākas iekosties lūpā, lai novaldītu smieklu šalti, tomēr meitene netaisās vesties uz provakācijām. Daniela satver pildspalvu un pievēršas uzdevumam. Domas jaucas, ir grūti domāt tikai par uzdevumu, kad Aleksa pirksti gulst uz viņas pleciem, bet siltā elpa kutina kaklu.

- Laiks. – Pēc nepilnas minūtes atskan balss. Daniela pasniedz viņam lapu un beidzot tiek laukā no tvēriena. Elpot uzreiz kļūst vieglāk. Teju satraukti viņa vēro puisi lasām uzdevumu. Skolotāja lūpās rēgojas viegls smaids.

- Tev ir skaists rokraksts. – Tas ir vienīgais, ko viņš pasaka. Meitene samirkšķina acis un pieprasa paskaidrojumus, bet viņš vien pasmaida, nolikdams lapu atpakaļ uz galda.

Aleksa stāvs piesoļo tuvāk, tādējādi piespiežot Danielu grāmatu plauktam. Visas pašsavaldīšanās paliekas tiek veltītas, lai saglabātu pārliecinātu sejas izteiksmi. Liekas, viņas centieni uzjautrina puisi. – Pieņemsim, ka esat nokārtojusi testu, bet uz rītdienas konsultācijām jums tik un tā ir jāierodas laicīgi. – Viņš nosaka.

Puisis pastiepjas, lai noskūpstītu meiteni, kad pret durvīm atskan trīs klusi klauvējieni, Alekss nopūšas un atspiež savu pieri pret Danielas.

- Tēvs. – Viņš aizkaitināti nočukst.

- Aleksandr, pusdienas. – Kā apstiprinot puiša vārdus, aiz durvīm ierunājas Pauls. Meitene uzjautrināti nosmīn uz izslīd no Aleksa tvēriena.