IZDZĪVOT PĒC SAPŅA

68

Mazāk kā 15 minūtes vēlāk Daniela atver acis. Tas gan nav uz ilgu laiku. Asas, spēcīgas galvassāpes ar joni piepilda galvu, liekot sažmiegt plakstiņus. Liekas, kāds ir iebliezis pa galvu ar kārtīgu, tonnu smagu ķieģeli. Pat domāšana dara sāpes.

Kāda roka pieskaras meitenes plecam, liekot apmesties uz muguras. Istabas gaišās sienas dara sāpes. Paiet vairākas sekundes līdz Danielai vispār izdodas saprast, kas bija viņai pieskāries. Alekss. Puisis ir apsēdies blakus uz gultas malas un lūkojas viņā teju saprotoši. Spriežot pēc sejas izteiksmes, arī viņu neapgāja ar līkumu galvassāpju lāsts. Vien tagad līdz apstulbušajam prātam nonāk atskārsme, ko viņi tikko izdarīja. Vēl jo vairāk, Daniela saprot, ka neatceras, ko Alekss lika izdarīt. Tas nesola neko labu.

- Sāp, pat ļoti... – Puisis nočukst, ar pirkstiem izslīdēdams cauri melnajiem matiem.

- Sāp gan. – Meitene piekrītoši nosaka, beidzot piespiezdama sevi pietrausties sēdus. Apkārtne sagriežas vienā vienīgā krāsu virpulī, bet deniņos uzplaukst asas sāpes.

- Jācer, ka Paulam kaut kur ir aizkavējusies marihuana... – Alekss klusi izdveš un pieceļas kājās. Puisim vajag pāris sekundes, lai atgūtu līdzsvaru, tomēr, kad tas notiek, viņš pamet Danielu vienu istabā. Pēdējais, ko šai brīdī meitene vēlas, ir būt vienai. Ja nu viņai uzsprāgst smadzenes, bet neviens to pat neievēro?

- Pamodāties? – Aiz sienas atskan jautājums. Kad Daniela beidzot saņemas un izsoļo no istabas, viņa sastopas ar vairākiem ieinteresētiem skatieniem. Mamma, Pauls un Rinalds, kurš pamanījās šajās dažās minūtēs atgriezties mājās. Spriežot pēc smaida un mirdzošajām acīm, puisis brīvdienās kārtīgi atpūtās. To gan nevar pateikt par Danielu. Vien tagad, kad galva ir pārvērtusies par sprādzienbīstamu vielu, līdz viņas prātam beidzot nonāk doma, ka tā nebija spīdošākā ideja. Kāda velna pēc meitene vispār nolēma veikt tādu eksperimentu? Vai viņa tik tiešām ir tik muļķa? Laikam jau šis jautājums bija jājautā pirms tā visa.

- Tēt, man liekas, ka ir īstais laiks šiem abiem ieliet pa "Buratino", ja nevēlamies tērēt naudu līķu maisiem. – Rinalds nosaka, ar iešķību smaidu vērodams abus morfejus. Alekss nepievērš tam ne mazāko uzmanību. Viņa trīcošie pirksti pasniedzas pēc cigarešu paciņas, atver to un...

Tie nespēj satvert cigareti. Paciņā ir palikuši vēl pāris smēķi, bet puisis nespēj tiem pieskarties, it kā starp pirkstiem un paciņu būtu kāda neredzama siena. Alekss reizi no reizes pietuvina pirkstus cigaretei, tomēr tie tūliņ atraujas, kā saņēmusi kādu nedzirdamu pavēli.

Vairākas garas sekundes nomocījies ar šī uzdevuma izpildi, puisis beidzot pavērš skatienu pret Danielu. Acīs ir lasāms neslēpts aizkaitinājums.

- Kas no vārdiem "Nedrīkst likt otram fiziski traumēt sevi vai citus" tev nav skaidrs? – Viņš saltā tonī jautā.

- Tieši to es izdarīju – parūpējos, lai tu sevi netraumētu. Smēķēšana, vai zini, palielina plaušu vēža risku, tāpat tā samazina asinsvadu caurlaidību, palielina miokarda infarkta risku. Es rūpējos, lai nekas no tā tevi neskartu. Paldies vari neteikt. – Daniela nosaka, par spīti galvassāpēm, uzburdama uz sejas izaicinošu smaidu. Šo brīdi viņa bija gaidījusi jau kopš pirmās pazīšanās sekundes ar Aleksu. Kas gan var būt labāks par nokaitinātu Aleksu un zināšanas, ka tev ir izdevies viņu apvest ap stūri? Šī diena noteikti būs jāatzīmē kalendārā.

- Es esmu nosliekts piekrist Danielai. – Atskan piebilde. Paveroties skaņas virzienā, Daniela sastopas ar apmierinātu Paulu. Vīrietis jau sen bija pārmetis dēlam par smēķēšanu. Beidzot atradās kāds, kurš kaut ko izdarīja lietas labā. – Nedomāju, ka maza atpūta no tā mēsla tev nāks par sliktu.