35

405 71 15
                                    

Alekss ieelpo cigarešu dūmus. Tie piepilda plaušas ar indi, kura lēni, tomēr mērķtiecīgi turpina viņu iznīcināt. Viņš to lieliski zina, viņš to ir dzirdējis simtiem reižu, tomēr nekas no tā nav palīdzējis atteikties no cigaretēm. Tās nomierina, tās liek justies mazāk reālam. Šķiet, cigarešu dūmi ietin dūmakā ne tikai verandu, uz kuras viņš sēž, bet gan visu dzīvi.

Vienīgais gaismas avots ir viesistabas logs. Ja Alekss pabīdītos mazliet uz priekšu, viņš spētu saskatīti tēvu un Ramonu, kuri sēž blakus, tomēr nepievērš nekādu uzmanību viens otram. Priekšā ir samesti dokumentu kalni. Tādos vakaros darbs tik ļoti pārņem abus, ka viņi pat neievēro kāda cita klātbūtni.

Tomēr Alekss nebīdās tuvāk, lai to redzētu. Viņš turpina sēdēt uz verandas malas, kājas pārkāris ārpus tās. Aizdedzinātā cigarete rada iespaidu, ka tumsas vidū ir ieklīdis kāds jāņtārpiņš.

Sēžot nakts tumsā un klusumā, Alekss nespēj ignorēt uzstājīgo balsi savā galvā. Balsi, kura nespēj mitēties atgādināt par visu notikušo.

Daniela bija droša, ka tieši viņš bija vainīgs pie sapnī notikušā. Meitenes skatiens nepamet Aleksa domas. Viņa... baidījās. Puisis ir radis pie tā, ka cilvēki baidās. Galu galā, tieši tāds ir viņa mērķis – lai apkārtējie baidītos un liktu viņu mierā. Tomēr Danielas skatiens nebija tāds kā citiem. Meitene tik tiešām domāja, ka Alekss mēģināja viņu nogalināt.

Puisis izlaiž pirkstus cauri matiem. Daniela no viņa vairās. Lai cik ļoti puisis nevēlētos pretējo, tas ir labi. Jo tālāk viņa ir no Aleksa, jo labāk.

- Anna grib tevi redzēt. – Kāda balss puisim aiz muguras izdveš, liekot strauji atskatīties. Tēvs stāv durvju ailā un vēro dēlu. Alekss novēršas un pēdējo reizi mierpilni ieelpo cigarešu dūmus. Nodzēsis smēķi, viņš to iemet krūmos.

- Tevi kaut kas satrauc? – Pauls jautā, vērojot dēlu, kurš ģērbj nost piesmēķēto jaku. Vēl viena no Aleksa dīvainībām – pirms runāšanas ar Annu, viņš cenšas novilkt drēbes, kuras ir piesūkušās ar cigarešu dūmiem.

Puisis nesaprotoši palūkojas uz Paulu. – Kas par stulbiem jautājumiem, tēt?

To pateicis, viņš paspraucas garām vīrietim un drīz vien pazūd Annas istabā.

- Čau, sīkā. Kā sokas? – Puisis jautā, pārlēkdams pāri bārbiju kalnam istabas vidū. Redzot visu to nekārtību, kas valda istabā, Alekss neviļus pasmaida. Ramona būs dusmīga.

- Es nevaru aizmigt. – Anna izdveš, savām lielajām, pelēkajām acīm lūkodamās brālī. Nav īsti skaidrs kādēļ, tomēr Annai vienmēr ir paticis Alekss, tāpat kā Aleksam – Anna. Varētu pat teikt, ka viņa ir vienīgā, ar kuru puisim ir labas attiecības.

Alekss ar savām rokām paripina māsu tuvāk otrai gultas malai, un pats iekārtojas blakus. Meitenes šaurās lūpas saliecas vieglā smaidā. Puisis ar satraukumu vēro māsas nosvīdušo pieri un spilgti sarkanos vaigus. Ir skaidri redzams, ka viņa izjūt stipru drudzi.

- Varbūt, ja tu mazāk bučotos ar puikām bērnudārzā, tu būtu vesela. Tici man, viņi nes vienas nelaimes. – Alekss nosaka, ar plaukstu pieskardamies meitenes pierei. Kā jau to varēja paredzēt, tā ir karsta.

- Es nebučojos! – Anna iesaucas, iesmiedamās īsus, tomēr noteikti patiesus smieklus. Tas liek puisim mazliet atslābt. Ja viņa smejas, tad nekas vēl nav zaudēts.

- Tev nemācīja, ka melot ir slikti?

- Tad, kad man būs līgavainis, es arī nevarēšu ar viņu bučoties? – Meitene jautā, it kā tā būtu šī brīža lielākā un svarīgākā problēma.

Alekss brīdi klusē, cenzdamies iedomāties laiku pēc 15 gadiem. Viņam būs 35. Nē, par to viņš pilnīgi noteikti negrib domāt.

- Tavam līgavainim būs jāiziet vesela pārbaude, pirms viņš varēs uz tevi kaut paskatīties. – Puisis pilnā nopietnībā izdveš. – Ja viņš to neizies, es viņu aizsūtīšu ar raķeti kosmosā.

- Vai man būs jārīko tāda pati pārbaude tavām līgavām? – Anna jautā, aizvērdamas acis un iegrimdama dziļāk spilvenā.

- Šaubos, ka būs tāda nepieciešamība.

- Daniela izgāja manu pārbaudi. – Meitene pusmiegā izdveš, liekot Aleksam saspringt. Nav īsti skaidrs, kādēļ māsa piemin Danielu. Viņa var to pateikt aiz garlaicības, vai arī tādēļ, ka zina par Aleksa iekšējo cīņu.

- Diemžēl, Daniela neietilpst konkursa dalībnieču sarakstā. – Puisis izdveš, juzdams kā pats sāk migt ciet. Pēdējais, ko viņš atceras, ir doma par Danielu. Viņam ir jāizdara viss, lai meitene turētos no viņa pa gabalu. Viņš nevēlas, lai paša tumsa aizēnotu meitenes gaismu. 

IZDZĪVOT PĒC SAPŅAOpowieści tętniące życiem. Odkryj je teraz