SVEŠS MANTOJUMS

70

Brīdī, kad es sniedzu apstiprinošu atbildi, visas manas domas griezās ap Dominiku, es pat tā īsti neaizdomājos tik tālu. Tagad, kad Džonatans ir nostājies man pretī, ar savu ķermeni bloķējot visus iespējamos atkāpšanās ceļus, es strauji apjēdzu savu vārdu nozīmi. Es tik tiešām piekritu noskūpstīt šo... lāsteku. Kā gan savādāk nosaukt cilvēku, kuram ādas tonis nav stipri atšķirīgs no sniega, temperatūra īpaši neatpaliek, nerunājot jau par kalsno miesasbūvi.

Man piekaltais skatiens dara situāciju tikai sliktāku. Manas acis izmisīgi klejo apkārt, vērojot visu, izņemot pašu vīrieti. Šis ir cita veida satraukums un, godīgi sakot, es labprātāk izjutīšu vēlreiz bailes, ka mūs noķers, nekā vēl kaut reizi būšu tik ielenkta un bezspēcīga. Atmiņā kārtējo reizi ataust Rebeka. Viņai šī situācija nesagādātu nekādas problēmas. Jā, ir īstais laiks ņemt piemēru no draudzenes.

Ar šādu domu es beidzot paceļu acis pret Džonatanu, kurš vēro mani no augšas ar viegli piepaceltiem lūpu kaktiņiem.

Es labi pazīstu sevi. Jo ilgāku laiku pārdomām es sev dodu, jo mazāka ir iespējamība, ka es to tik tiešām izdarīšu. Tieši šī iemesla dēļ es strauji ieelpoju un pasniedzos uz pirkstgaliem, lai uzspiestu Teitam uz lūpām vieglu, ašu skūpstu. Vismaz tāds bija plāns.

Tikko lūpas saskaras, Džonatana pirksti atrod savu vietu uz mana skausta. Tie piespiež mani tuvāk, neļaujot pat apsvērt iespēju bēgt vai vismaz atkāpties. Ar augošu pārsteigumu es jūtu kā vīrieša lūpas agresīvi uzbrūk manām, ķermenis piespiežas tuvāk. To nevar pat salīdzināt ar Dominiku, kura skūpsts bija jūtu piepildīts, emocionāls. Šoreiz skūpsts ir spēcīgs, valdonīgs. Otra roka apvijas ap manu vidukli.

Lai arī cik ļoti Džonatans man nepatiktu, man nav citas izvēles kā vien atzīt, ka viņš sasodīti labi skūpstās. Šī doma liek galvā iestāsties kara stāvoklim. Veselais saprāts cīnās and pārējo ķermeni. Man nevajadzētu atbildēt skūpstam, man nevajadzētu just šos karstuma viļņus. Kāda velna pēc mans ķermenis atbild? Kas tā par nodevību no sevis pašas?

Vienā brīdī es saprotu, ka viss ir aizgājis krietni par tālu. Maģija pati izraujas no manis un atgrūž Džonatanu gabalu tālāk, vīrietim vien pār vārītēm pamanoties noturēties stāvus.

Pret pašas gribu mana elpa ir saraustīta, sirds mežonīgi dun. Kas tas tikko vispār bija?

Džonatana īkšķis pārslīd pāri apakšlūpai, skatienam paliekot piekaltam man. Viņš izskatās pat ļoti apmierināts ar notiekošo.Vīrietis jau atkal sper soli manā virzienā, bet šoreiz ļauj man saglabāt vismaz minimālu privāto telpu.

- Šodien es tev dāvāju bezmaksas dzīves mācību. – Viņš nosaka, balsij skanot teju nerealistiski mierīgi. Ja es tagad mēģinātu runāt, tas izklausītos pēc smokoša kaķa. – Izteiciens "zini savu ienaidnieku" nav radies no tukša gaisa. Tu piedraudēji magiem ar manu nāvi, nezinot, ka viņiem par to ne silts, ne auksts. Meklē cilvēku vājās vietas, Talija.

Solis tuvāk. Es apveltu viņu ar brīdinošu skatienu, taču neizkustos ne no vietas.

– Es zināju, kas tev ir visdārgākais. – Dominikam tiek īss skatiens. Kad acis atgriežas, roka vieglītēm satver manu zodu. Es jau vēlos parauties tālāk, kad ieraugu sev veltīto izteiksmi. Tā saka, ka šobrīd labāk būs vienkārši nekustēties. Pilnīgi neraksturīgi man – es pakļaujos. – Un zināju, cik tālu esi gatava iet, lai visdārgāko aizsargātu. Dažbrīd lielāku prieku sagādā nevis sev izdevīgas maksas ņemšana, bet gan vērot kā māksātājs pieņem saviem principiem pretējus uzdevumus, lai tikai saņemtu nepieciešamo. –

Es tik vien spēju kā samirkšķināt acis. Šis... tas bija vien tāds triks? Redzēt, cik tālu esmu gatava iet Dominika dēļ?

- Ak, neizskaties tik vīlusies. – Džonatans nosaka, manījis manu šokēto izteiksmi. Es tūdaļ apveltu viņu ar savu labāko slepkavas skatienu. Ko viņš no sevis iedomājas?! Jā, tīri tereorētiski viņš ir Teitu klana nākamais mantinieks, bet tas nedod tiesības tamlīdzīgi izmantot cilvēku gatavību izdarīt visu, kas nepieciešams!

Pēkšņā dusmu uzplaiksnījumā es ar vienu roku nogrūžu no sava zoda Džonatana pirkstus un tūdaļ atgrūžu viņu tālāk no sevis.

- Vācies prom. – Izdvešu. – Līgums ir beidzies. -