SVEŠS MANTOJUMS

109

Šis paziņojums lika visiem, tajā skaitā arī man, sastingt. Viņa tomēr sūtīs mani prom? Pie Džonatana? Labāk es tūliņ pat uzspridzināšu sevi un visus pārējos, nekā vēl reizi ieraudzīšu tās pelēkās, nedzīvās acis. Vien doma par viņu liek uzmesties zosādai.

- Ko? Jūs nevarat no viņas tik vienkārši atteikties! - Logans iesaucas. Rebeka tajā laikā platām acīm vēro visu notiekošo. Viņa nesaprot ne vārda, taču uztver straujo atmosfēras maiņu. Pēc brīža meitene parauj Danielu aiz jakas piedurknes un sāk kaut kā aktīvi jautāt. Pats puisis neizskatās diez ko iepriecināts par to.

- Jūs nevarat izdzīt cilvēku no klana vien par kautiņu? Tad puse šejieniešu jau sen būtu prom! – Logans izmisīgi turpina. Es nespēju nenovērtēt viņa devumu – par šo puisis var nopelnīt nepatikšanas, taču viņš tik un tā to dara.

- Pirmkārt, tas nav pirmas kautiņš. – Mariana izdveš. – Otrkārt, viņas progress maģijas apgūšanā ir nepieklājīgi mazs, lai arī es zinu, cik ļoti Enzo piepūlas, lai to labotu. Viņa gluži vienkārši nenes nekādu labumu šim klanam. Viņa pati bija teikusi, ka nevēlas būt starp mums. Ja viņa nav ar mums, tad viņa ir pret mums.

Es aizkaitnāti nošūpoju galvu. Pret viņiem? Es nekad neesmu to teikusi!

- Jūs viņu sūtīsiet pie Teitiem? – Atskan ledains jautājums. Es pārsteigti secinu, ka runātājs ir Daniels. Viņa zilās acis ir kļuvušas par vairākiem grādiem aukstākas. Viņš izskatās no tiesas sadusmots. – Jūs sūtīsiet kādu no klana locekļiem pie Teitiem, jo viņš gluži vienkārši neattaisnoja jūsu cerības? Jūs pierādīsiet, ka Salvadoru vārdam nav nekādas cenas, laužot vairākus Damiana diktētos noteikumus? Jūs parādīsiet, cik viegli kontrolējams klans esam? Jums piedraudēja un jūs tūdaļ atdodat spēcīgāko magu? Kas notiks vēlāk? Kad mums draudēs citi klani? Baidos, ka spēcīgo magu rezerves būs izsmeltas.

Visi, pat Logans, neticīgi vēro Danielu. Mēs esam raduši redzēt puisi mierīgu, dažās ziņās pat mazliet bailīgu, bet tagad... ja es būtu Marianas vietā, man būtu pat mazliet bail. Daniels runāja tik nicinošā tonī, it kā Mariana, nē, viņas lēmumi, būtu zemiskākais ko cilvēks spēj izdarīt.

Skatiens aizslīd no Daniela uz cilvēkiem apkārt. Viņi visi ir mitējušies runāt un tagad vēro notiekošo. Spriežot pēc sejas izteiksmēm, viņiem nebija ne jausmas par Teitu draudiem. Mariana nevienam to nepateica...

- Jūs pat nesasaucāt sanāksmi, lai to apspriestu? – Jautāju, saprazdama, ka viena no sievietēm netālu ietilpst klana augstāko aprindās. Arī viņas sejā ir lasāma pilnīga nesapratne. – Jūs pieņēmāt lēmumu vienatnē? Vai tad jums te nebija demokrātija?

Mariana nesalūzt. Es biju domājusi, ka mūsu vārdi kaut ko mainīs, taču tas nenotiek. Saltā izteiksme pārslīd pāri visiem klātesošajiem, tad apstājas pie Enzo. – Nogādā Taliju uz kameru. Ar viņu tiksim galā vēlāk.

Tad acis pievēršas visiem pārējiem. – Sapulce beigusies, visi pa mājām.

Tikko Enzo sāk man tuvoties, es sāku kāpties atpakaļ. Nekā nebija, es tik viegli ne...

Savā steigā atkāpties es neievēroju, ka man aiz muguras jau stāv ārsts. Manā rokā tiek ievadīta tā pati viela, kas iepriekš – spēju bloķētājs. Cīnīties pret Enzo bez spējām...

Teiksim tā, šī ideja izgāžas visai ātri. Lai cik ļoti es necīnītos pretī, pēc minūtes es attopos kamerā.