SVEŠS MANTOJUMS

138

Četras stundas. Četras sasodītās stundas bija nepieciešamas, lai apspriestu plānu. Kas ir vēl sliktāk – šis plāns man pašai nepavisam neiet pie sirds. Varu saderēt, ka vismaz 20 minūtes no šīm četrām stundām bija mani mēģinājumi paskaidrot Dominikam, ka viņš ir idiots un viņa plāns ir idiotisks. Protams, neviens mani neklausīja. Galu galā vīrietis vienkārši pateica, ka aptuvena ideja ir skaidra un turpmāka apspriešana notiks vēlāk, kad viņš un visi pārējie mazliet atpūtīsies. Procesa gaitā viņš bija mazliet izdziedējis sevi, bet ne tik daudz, lai brūces pilnībā izzustu no viņa. Nē, viņam trūka spēku, lai to izdarītu, bet viņš to nekad neatzītu skaļi, tādēļ atstāja sevi pa pusei izdziedētā stāvoklī. Džošuā, mūsu ārsts, atradās šajā pašā ēkā, bet Dominiks ir Dominiks, viņam nav nepieciešama palīdzība.

Lai nu kā, kad mēs pametam pili un izejam uz ielām, kurās nu jau ir uzaususi rīta gaisma un staigā cilvēki, vīrieša oma strauji mainās. Viņš negaidīti satver manu plaukstu savās un noliecas pie manas auss, lai klusi nočukstētu īsu jautājumu. – Vai Rebeka ir mājās?

Es nekad nebūtu domājusi, ka Dominiks ir spējīgs mani apmulsināt. Parasti es esmu tā, kam patīk viņu kacināt, bet šoreiz mēs esam mainītās lomās. Vaina pat nav pašā jautājumā, bet gan tonī kādā viņš to uzdeva. Viņš... flirtē? Tā pat nav flirtēšana, kas cits, liekas, viņš dod kādu ļoti divdomīgu mājienu un mans organisms gluži vienkārši nespēj uz to pienācīgi reaģēt. Varbūt Teiti tomēr atsūtīja šurp Kongo magu, kurš no sevis tēlo Dominiku?

Nē, nē, cits salvadorietis, kurš bija izveidojis mentālu saikni ar Dominiku, lai varētu viņu vajadzīgajā brīdi atrast un nogādāt atpakaļ, nevarēja sajaukt īsto Dominiku ar kādu citu. Mentālo saikni neapmānīt.

Galu galā es nospriežu, ka Dominikam izdodas padarīt savas kustības un balsi seksīgu, pašam to neapzinoties. Tas taču ir mans mags, viņš nevar būt citāds. Vienkārši šoreiz viņa balss saites izmēģināja jaunu intonāciju.

- Jā, es viņu ieslēdzu mājā ar maģijas palīdzību. Viņa ir pirmajā stāvā. – Atbildu, viegli viņam uzsmaidot, vienlaicīgi visiem spēkiem slēpjot savu mulsumu un izvirtušo prātu, kas redz to kā nav.

Ja vīrieti arī izbrīna tas, ka es esmu ieslēgusi Rebeku, tad viņš neļauj to noprast. Pat otrādi, viņa roka atrod vietu uz mana vidukļa. Augumu atšķirība liek viņam atkal pieliekties man tuvāk, tādējādi kutinot manu kaklu ar savu elpu. – Tad mums nāksies izmantot skaņas izolācijas maģiju.

KO?

Nespēdama slēpt šoku, es paveros uz Dominiku, taču sejā neieraugu pat mājienu uz kādu atbildi. Kas, pie velna, te notiek? Vai viņš uz kaut ko cenšas norādīt vai arī tas ir vien mans izvirtušais prāts?

- Skaņas izolācijas maģiju? – Atkārtoju. Pret pašas gribu balss ir mazliet koķeta. – Kam tad tas?

Vīrieša sejā parādās viegls smaids, viņam vērojot garām ejošos cilvēkus. – Gribu piepildīt kādu senu vēlmi.

Viņš pilnīgi noteikti šobrīd norāda uz... oh, velns. Krūtīs iezogas viegls satraukums, bet es to noignorēju. Dominiks... viņš nebeidz mani pārsteigt.

***

Ceļš mājup izrādījās viens no nervozākajiem manā dzīvē. Dominiks brīžiem ierunājās, atkal dodot kādus divdomīgus mājienus, it kā saprastu, ka es vēl neesmu nokritusi ar infarktu un ir laiks to labot, satraucot mani vēl vairāk. Kad mēs iesoļojam mājā, mans skatiens acumirklī apstājas pie Rebekas, kura sēž naktskreklā uz virtuves krēsla, un nesteidzīgi malko kafiju. Viņa īsi mūs uzlūko, bet tūliņ demonstratīvi novēršas. Dominikam gan par to ne silts, ne auksts.

Viņš acumirklī sāk stiept mani augšup un aizver durvis tikko mana pēda sper soli pāri slieksnim. Ar cilvēkam neraksturīgu ātrumu viņš satver abas manas plaukstas un ar sav augumu piespiež mani durvīm, tādējādi laupot visu gaisu. Viņa skaistās, zeltainās acis ne uz brīdi neļauj man novērsties, tās tur mani savā gūstā.

Skatiens ievelkas, mums abiem vienkārši elpojot kopīgu gaisu, viņam esot pietiekami tuvu, lai viena smagāka nopūta liktu mūsu lūpām saskarties.

- Laiks apgūt jaunu maģijas paveidu. – Viņš izdveš, liekot visam ķermenim notrīcēt. Dominiks ir pievilcīgs, tas ir jau sen zināms fakts, bet šobrīd viņš pilnīgi noteikti to pārnes jaunā līmenī.

- Balss kontroli.

Vīrietis strauji pabīdās tālāk un uzlūko mani ar tik tikko manāmu smīnu sejā. Es savukārt nespēju funkcionēt. Balss kontroli... ko?

- Tā dod iespēju apmānīt pretinieku, rast iespaidu, ka tu atrodies kur citur. – Viņš paskaidro. – Es jau sen gribēju tev parādīt šo triku, beidzot šī iespēja ir pavērusies.

Dominika acīs deg uzjautrinājuma dzirkstis, vērojot manu reakciju.

- Kādas problēmas? – Viņš nevainīgā balstiņā jautā, ar šo jautājumu beidzot izraujot mani no transa. Es atkāpjos no transa un tikpat mierīgi atsmaidu pretī. – Nekādu problēmu, boss.

Vai tas, ka jūtos vīlusies, ir normāli? Vai es tiešām domāju, ka Dominiks...

Labi, balss kontrole, koncentrējies, Talija. Dominiks ir pārņēmis manu triku, es vienmēr biju tā, kas viņu ķircina. Nē, nē, tas tā nestrādās. Es vēl atradīšu veidu kā atriebties.