SVEŠS MANTOJUMS

131

Divas stundas. Tādu laika nogriezni Dominiks lika izciest, pirms viņš atgriezīsies.

Rebeka, protams, krietni atviegloja gaidīšanu, viņai izdevās mani nokaitināt pietiekamā mērā, lai vismaz 20 minūtes mēs pavadītu vienkārši bļaustoties un lamājot vienai otru. Logans un Daniels figurēja šajā konfliktā kā barjeras, kuras mūs norobežoja un neļāva izskrāpēt acis. Es nezinu kādēļ šī situācija mani tik ļoti sadusmoja...

Vai arī zinu?

Rebeka ir mana draudzene. Jau no sākta gala viņa ir bijusi visai... vieglprātīga, viņas "lielās mīlas" mainījās ātrāk nekā es mainīju zeķes. Es jau biju radusi, ka vienu dienu viņa var stāstīt par perfekto randiņu, bet jau nākamajā klusītēm šņukstēt un teikt, ka visi vīrieši ir idioti. Tā bija norma.

Bet Leonardo...

Kaut kas tajā idiotā piesaistīja Rebeku vairāk nekā ierasts. Man pašai to izprast ir teju neiespējami, jo manās acīs viņš ir drausmīgākā, pretīgākā radība šajā klanā, bet Rebeka kaut ko saskatīja tajā. Viņa redz puisī ko īpašu un tieši tas mani satrauc. Tagad es jūtos teju vainīga, ka neapstādināju šo ārprātu pašā saknē. Rebeka satiksies ar to idiotu tikai pār manu līķi. Viņa ir mana draudzene un neviens vīrietis nekad nesalauzīs viņas sirdi. Drīzāk es nogalināšu Leonardo, nekā viņš nodarīs pāri Rebekai.

Lai cik ļoti man nepatiktu šī situācija, tā tomēr savā veidā palīdzēja – es novērsos un nedomāju par Dominiku. Es, ēdiens un mani draugi iegājām mājā, un vien tad es beidzot uzzināju pulksteņlaiku.

Ir pagājusi viena stunda un 54 minūtes. No Dominika vēl nav ne ziņas. Norijusi iekšējo satraukumu es ielieku picu krāsnī, atstāju Danielu kā pavāru, bet pati iekrītu krēslā, sākot terorizēt pulksteni ar savu skatienu vien. Zinot Dominiku, ir visai liela iespējamība, ka viņš ieradīsies precīzi divas stundas vēlāk. Viņš ir visai punktuāls.

Ar šādu cerību es pavadu nākamās sešas minūtes. Kad sekunžu rādītājs sāk skaitīt pēdējo minūti, es jūtu kā sirds sāk skriet visiem pa priekšu pretī Dominikam, satrauktā nedrošībā gaidot, kad viņš parādīses, ieies pa šīm durvīm. Jo tālāk ir rādītājs, jo nervozāka es kļūstu. Apkārtējo sarunas kļūst vien par fona skaņu, kuru es dzirdu, bet neuztveru. Acis satraukti metas no rādītājiem uz durvīm un atpakaļ.

Nekā.

Ir pagājušas precīzi divas stundas. Ne ziņas no Dominika. Es satraukti ieelpoju un izelpoju, mēģinot sevi nomierināt. Es zinu, ka mans mags ir viens no spēcīgākajiem un gudrākajiem pasaulē, bet es vienkārši nespēju neuztraukties, nespēju kontrolēt trakojošo sirdi, kaklā ķerošos elpu un trīci. Divas stundas ir pagājušas. Kur viņš ir?

Varbūt viņš sākumā teleportējās uz pili? Jā, tā varētu būt. Viņam ir jāpavēsta par misijas rezultātiem. Lai cik ļoti man negribētos būt pirmajai viņa sarakstā, tā nav. Man ir vien jāpagaida.

Daniels sagriež picu un kārtīgi to izliek uz šķīvjiem. Es sev pavēlu pasmaidīt un attraukt īsu "paldies". Uzvedies normāli, Dominiks drīz atgriezīsies.

Pica izskatās un smaržo debešķīgi. Nezinu kādēļ, bet tieši Danielam tā vienmēr iznāk vislabākā. Logans... Logans ir Logans, tur nekas nav jāskaidro, bet es esmu pārāk nepacietīga, lai to turētu tik ilgi, tādēļ dodu vairāk uguns nekā nepieciešams.

Pulkstenim tiek īss skatiens. Dominiks kavē jau divas minūtes.

Es nokožu picas gabaliņu, nemaz nesajūtot tās garšu. Liekas, es ēdu gumiju. Logans tajā laikā laimīgi ēd savu picu un smejas, bet es esmu pārāk satraukta, lai saprastu par ko. Vienīgi Daniels ik pa laikam pamet man satrauktu skatienu un izseko manam skatienam, kas vēro pulksteni. Viņš saprot, taču neko nesaka. Mēs abi zinām, ka no tā nav jēgas.

Vēl viens skatiens pulkstenim. Dominiks kavē jau piecas minūtes.

Pica tiek atlikta malā. Es nespēju to ieēst. Iekšpusē mežonīgi plosās nepamatots satraukums. Es pat nesaprotu kāpēc. Dominiks var kavēt, tas nenozīmē, ka noticis kas slikts.

Septiņas minūtes.

Desmit minūtes.

Divdesmit. Trīsdesmit.

Halks jau ir sācis skaļi ņaudēt un ar savu purniņu glaudīties pret manu kāju. Viņš ir sajutis manu paniku. To ir grūti nesajust. Man liekas, ka pēc sekundes es vienkārši uzsprāgšu no bailēm.

- Nolasīt citu cilvēku domas Damianam ir viegli, bet cita lieta ir izdarīt to nemanāmi un uzzināt pilnīgi visus plānus. – Daniela balss piesaista manu uzmanību. Visi draugi veras manī. – Neviens nestaigā apkārt, apdomājot plānu. Ar divām stundām var nepietikt. Nebēdājies pirms laika.

Es izspiežu no sevis smaidu.

Pienākot vakaram kļūst skaidrs, ka iemesls satraukumam man tomēr ir. Dominiks neatgriežas.