SVEŠS MANTOJUMS

129

Šodien es nolēmu mazliet apsteigt grafiku. Es solīju daļu tikai rīt, bet sapratu, ka vienkārši nevaru jūs atstāt bez daļas svētkos. Priecīgus Ziemassvētkus visiem kristiešiem un svinētājiem! <3

Es izturu precīzi stundu. Stundu, kura ilgst mūžību.

Visas šīs 60 minūtes es pavadīju soļojot turp un atpakaļ pa istabu, veicot elpošanas vingrinājumus, mēģinot sevi nomierināt. Šķiet, es jau sāku kļut par histēriķi. Jebkuram ir skaidrs, ka Dominiks ir gudrs maita, viņu ir teju neiespējami nogalināt, bet es tik un tā satraucos. Viņa uzvedība pirms aiziešanas... tā lika domāt, ka tās ir atvadas. Kad viņš atgriezīsies, es viņam sadošu pa ausīm un pateikšu, lai vairs nekad dzīvē neuzdrīkstas izturēties pret mani tik jauki! Tas rada pārāk lielu stresu manam nesagatavotajam organismam.

Sešdesmit minūtes pēc viņa aiziešanas es neizturu un aizsūtu uguns ziņojumu uz Logana māju. Esmu visai droša, ka šādā laikā Daniels jau ir tur. Viņš, tāpat kā Dominiks, joprojām nav apradis ar domu, ka viņa māte ir no šī klana un visiem spēkiem cenšas izvairīties no jebkāda kontakta. Es paspēju aši pārvilkt drēbes, steidzīgi iedabūt sevī pāris cepumus, kad saņemu ziņojumu no puišiem. Spriežot pēc nestabilajām liesmām un neglītā "uguns rokraksta", šo ziņu ir sūtījis tieši Logans.

Mēs satiekamies netālu no manas ierastās treniņu vietas. Ja Daniels izskatās pilnīgi pamodies, tad Logans gurdi berzē acis, nepievēršot nekādu uzmanību gaišajiem matiem, kuri spurojas uz visām pusēm. Tas nav kārtojums, kuru var uzskatīt par "seksīgi nekārtīgu". Drīzāk "es izkāpu no gultas 5 minūtes atpakaļ un man ir vienalga par pasauli".

- Kas jums visiem kaiš? Kāpēc jūs nespējat no rīta palikt savās gultās un gulēt? – Puisis neapmierināti jautā, pārmaiņas pēc neplīstot pušu no enerģijas pārpilnības organismā.

- Dominiks no rīta devās uz kaut kādu misiju Teitu klanā. – Uzreiz pavēstu, nespēdama turēt savas raizes sevī vēl kaut sekundi ilgāk. Logana miegainā apziņa šo informāciju uztver... neuztver.

- Un kas par to?

Tā pilnīgi noteikti nav reakcija, uz kuru cerēju. Kas par to? Vai mani vienīgo satrauc viņa liktenis?

- Ko? – Logans jautā, manīdams manu pārmetošo skatienu. – Tu nevari mani vainot tajā, ka es to tipu ienīstu! Manas plaušas un muskuļi ir beigti. B-E-I-G-T-I. Viņa dēļ. Goda vārds, ja viņš vēl kaut reizi izdomās tādu stulbību, es pats viņu novākšu! Havajiešu brīnišķīgais raksturs pilnīgi noteikti apgāja viņu ar milzīgu loku. Zini, apmeta loku ap visumu un vēl tālāk!

Man neviļus izsprūk smiekli. Vakar, kad es daudzmaz atguvos no skrējiena, es pateicu Dominikam visu, ko par viņu domāju, un šodien tas mani īpaši vairs nesatrauc (ja neskaita agonijā kliedzošos muskuļus). Logans visu vakaru pavadīja ar šīm domām un šodien ir kļuvis tikai sliktāk.

- Ko viņš dara Teitu klanā? – Šoreiz jautātājs ir Daniels. Mēs nogriežamies pa labi. Lai arī neviens to nav teicis skaļi, mēs visi zinām, kur ejam – uz veikalu. Loganam ir vajadzīgs ēdiens, tas ir skaidrāk par skaidru.

- Cik nu man izdevās noprast, viņš grib ar mentālās maģijas palīdzību uzzināt Teitu plānus karam. Tas dos Salvadoriem priekšroku. – Paskaidroju, nervozi iekožoties lūpā. Dominiks nav bijis savā klanā 17 gadus. Atgriešanās nevar būt no patīkamākajām lietām, ko piedzīvot.

- Jā, tas būtu noderīgi. – Daniels sausi nokomentē. – Teiti ir visai vājš klans, bet šobrīd pat viņiem ir vairāk resursu nekā mums. Mani māc aizdomas, ka pēc šī kara izzudīs vesels klans un būtu labi, lai tie neesam mēs. Teiti ir gudri, viņi var izdomāt dažādas viltības.

- Tu tikko nosauci Salvadorus par stulbiem? – Logans jautā tik agresīvā tonī, ka es uz brīdi tik tiešām nodomāju, ka viņš sitīs Danielam. Paša Dementjeva smaids gan ļauj noprast, ka pagaidām baidīties nav iemesla.

- Es teicu, ka Teitu stiprā puse ir galva, ne fizisks vai maģisks spēks. Salvadoriem bieži pieklibo stratēģija, bet maģijas un fiziska spēka netrūkst, vismaz jaunajiem ne. – Daniels paskaidro, Loganam mazliet nomierinoties. Acīmredzot puisis no rītiem nav no tiem draudzīgākajiem tipiem.

- Vismaz mums ir... – Es jau gribu teikt vārdu "Dominiks", kad ausis sasniedz ļoti divdomīgas skaņas. Mūsu trijotne kā pēc pavēles apstājas un sinhroni paceļ skatienu uz augšu, precīzāk, uz blakus esošās ēkas otro stāvu. Balkona durvis ir atvērtas, aizkari nav aiztaisīti līdz galam, paverot visai interesantu skatu.

Rebeka un Leonardo. Abi ir cieši piekļāvušies viens otram, puisis spiež meiteni klāt istabas sienai ar savu augumu, un lūpas nepamet otra lūpas ilgāk par milisekundi. Rebekas krekls ir zudis tālēs zilajās un izskatās, ka arī Leonardo tūlīt parādīs pasaulei savu presi. Trako skaņu izdevēja ir tieši Rebeka.

- Ei, mīlas balodīši, jums prezervatīvu iedot?! – Logans nobļaujas uz visu ielu.